Nav zināms, kā un kāpēc pirms 42 gadiem no Rīgā dzīvojošas ģimenes, kurā bija divus gadus veca meita Lienīte, bērns tika izņemts un nodots adopcijā citā ģimenē. Notikušajā iesaistītie cilvēki ir miruši vai arī tik veci, ka nav jēgas tiem prasīt kādu paskaidrojumu vai – vēl jo vairāk – atbildību. Tomēr šim stāstam beigas ir laimīgas, jo nesen kādās lauku mājās Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā tikās četras māsas, vienas mātes meitas, kuras līdz tam bija tikai trīs.
Viena no māsām – Terēze Ežmale – bijusi noraizējusies, ka pēdējā naktī pirms noliktās tikšanās ceļus noklāja ledus un sniegs, kas apgrūtināja diezgan tālo braukšanu uz Jaunsvirlauku. – Varbūt Dieviņš negrib, lai mēs tiekamies? – viņa sev jautājusi. Taču, priecīgi satikušās, māsas runāja par to, ka šoziem nebijušais sniega baltums vedina domāt par viņu attiecību sākumu no baltas lapas. Četratā viņas cer būt stiprākas un labākas, lai dzīvē ietu tālāk.
