Lēmumu doties ceļojumā uz Medžugorji pieņēmu spontāni: svētdien uzrunāta, pirmdien teicu: – Jā, es braukšu! Un jau piektdien sēdēju autobusā, kas mūs veda uz Bosniju un Hercegovinu. Par Medžugorji pirms tam zināju vien to, ka tur 1981. gadā bērniem parādījusies Dievmāte un vēl līdz mūsu dienām ik mēnesi caur kādu no vizionārēm tiek saņemti Dievmātes vēstījumi cilvēcei.
Kad pieteicos, biju 26., bet braucienam vajadzēja vismaz 40 cilvēku, tāpēc nedaudz šaubījos, vai šis ceļojums vispār notiks. – Neraizējies, gan Dievmāte palīdzēs, – mani mierināja. Un piektdien ceļā devāmies jau 46.
