Reizēm Katvaru pagasta iedzīvotājai Vilmai Feierbergai šķitis, ka vecākiem vajadzēja izvēlēties viņai kādu citu vārdu. Ne tāpēc, ka tas nepatiktu, bet tādēļ, ka viņas vārda svētkos 31. augustā domas saistās ar nākamo dienu – 1. septembri. Senāk pašai vajadzēja posties skolai, pēc tam prātu aizņēma rūpes, lai bērniem Līgai, Normundam, Elīnai viss būtu perfekti sagatavots jaunajam mācību gadam. Tagad domas ceļo pie mazbērniem. Pa kuru laiku svinēt? Tomēr ar simbolisku tortes gabaliņu viņas vārdadiena parasti ir ģimenē atzīmēta. Kad gaviļniece Limbažos strādāja lielajā meliorācijas uzņēmumā vai pēc tam Limbažu slimnīcā, dažkārt šķita, ka ar kolēģu nestajiem ziediem viņai bija dāvāta sevišķa iespēja apskaut, izsmaržot aizejošo vasaru un pateikt tai ardievas. Sarunbiedre izpauž arī tādu kā mazu noslēpumu. Pasē un citos dokumentos viņa ir Vilma, taču baznīcas grāmatā – Vilhelmīne. Mācītājs bija nospriedis, ka luterāņu vārds nepiedien katoļu izcelsmes bērnam, tāpēc iegrāmatojis to savā versijā.
