Aijas Cīrules jubileja iekrīt tautā iemīļotajā 1. aprīlī, taču uz jautājumu, vai radi un draugi viņu tādēļ bieži izjoko, jubilāre mēģina atrunāties: – Tikai piemin, ka jubileja tādā jocīgā dienā. Beigās gan atklāj, kā apsveikta pirms gada: – Savus sešdesmit vispār negribēju svinēt, bet man tika pārsteigums. Strādāju skolā par naktsaukIi, un brāļasieva, kura tur ir sporta skolotāja, sešos no rīta man zvana, jo direktore teikusi, ka kaut kas noticis zālē – signalizācija ieslēgusies vai kaut kas tamlīdzīgs. Labi, eju paskatīties. Nokāpusi no 3. stāva, tuvojos zālei, bet neko nedzirdu. Ieeju tajā, un tur stāv visi mani radi! Izdzērām bērnu šampanieti, saņēmu puķes un balonus. Tas tiešām paliek atmiņā.
