Laime ir gūt mieru, bet to var iemantot, uzvarot nemieru. Esam pārdzīvojuši pandēmijas laiku, gribas atgūties, bet jauna bēda – karš. Zenta Mauriņa teikusi: – Ja veselība ir liela laime, tad vēl lielāka ir dvēseles miers. Laimi var saprast tikai tad, ja blakus ir bijusi nelaime. Kā palīdzēt tiem, kuri dzīvo uz pulvera mucas? Ko varam darīt? Iedot ēst, dalīties ar apģērbu, palīdzēt bēgļiem atrast naktsmājas, ziedot naudu… Bet tā būs tikai fizioloģisko vajadzību apmierināšana. Taču cilvēks nedzīvo tikai no maizes vien. Grūtā brīdī nepieciešams atbalsts, akceptācija, interese par to, kā jūtas otrs, palīdzība iejusties zemē, kur ieradies cilvēks, kuram vairs nav māju vai kam drīz var nebūt māju, turklāt iespējams pat zaudēt dzīvību.
Paradīze ir arī viens mirklis miera. Svētceļojums Limbaži–Igate svelmainajā 27. augustā
