Kā liels pārsteigums Staiceles pagasta Liepkalnos skatam atklājas pustūkstotis vīnogulāju. Tur, Puršēnu pusē, starp augstu Salacas krastu un meža egļu sienu iespiedusies bijušā mežsarga Artura Vītola māja un saimniecība. Pēc nolijušā lietus ogulājiem zari pilni miklu, zaļu, sarkanbrūnu vai arī pavisam tumšas krāsas ķekaru. Šoruden Artura trīs gadus lolotajam vīnogu dārzam ir pirmā prāvā raža. Lai gan lielā novākšana vēl bija priekšā, saimnieks sprieda, ka no katra stāda novāks apmēram 5 kg ogu. Tas viņu pilnīgi apmierina. Puršēnietim nav bijusi doma par lielu komercdārzu. Prātojis, ka ieliks spraudeņus zemē, tad redzēs, vai un kas sanāks. Stādus viņš bija ieguvis no laba paziņas, sirds ķirurga Ara Lāča, kuram Salacas krastā bija māja un skaists, iekopts dārzs. Arī Auseklis rakstīja, ka mediķi interesēja un viņam patika dārzkopība. Viņš arī uzpotēja dažādu šķirņu ābeles, speciāli turēja ābolus ledusskapī, lai tie dabū šoku un ilgāk uzglabājas. Aris bija smalks dārznieks, viņš pēc Rīgas rosījās laukos un bija ieaudzējis kādus astoņus vīnogulājus. Kad tos rudenī apgrieza, spraudeņu bija kā jūra un ķirurgs atdeva tos Arturam. Tagad lauku māju pie Salacas ķirurgs pārdevis.
