Sestdienas pievakarē Pociema Rumbiņos tika atzīmēta dzejnieku Friča un Paulīnas Bārdu jubileja. Šis viņiem abiem ir apaļu gadskārtu laiks. Janvārī varējām atskatīties uz liriķa Friča 140. gadadienu, savukārt viņa dzīvesbiedrei Paulīnai jūnija sākumā apritēja 130, un nu vasaras izskaņā Bārdu dzimtas memoriālajā muzejā norisinājās jubilejas sarīkojums. Vēl pirms pasākuma notika piemiņas brīdis abu dzejnieku atdusas vietā Umurgas kapos.
Cilvēku, kuri vēlējās izjust dzejas burvību un Rumbiņu īpašo mieru, bija sapulcējies itin daudz – gan vietējie, gan tālāk braukušie. Limbažniekiem pašvaldība nodrošināja arī autobusu, lai interesenti varētu nokļūt muzejā. Tiesa, vienu otru dzejas draugu doties uz Pociemu varbūt atturēja laikapstākļi, jo palaikam līņāja. Gluži kā F. Bārdas dzejolī par lietus vīriņu: – Ruds rudiņš pa krēslu čabina lietiņš. Kā pelēks vīriņš gar logu iet viņš… Taču čabināšana pat netraucēja, drīzāk radīja vēl romantiskāku noskaņu, sēžot zem varenajām liepām, skatoties uz senajām zemnieku sētas ēkām un klausoties Limbažu kultūras nama jauktā kora Doma skaisto dziedājumu.
