Mēneša sākumā piepildījās vietējo lauksaimnieku jau senāk izteikta ierosme – iepazīt dārzkopības un dārzeņu audzēšanas pieredzi netālajā Polijā. Kā zināms, augļkopības nozare tur jau sen ir augsti attīstīta. Līdz ar ogu kombainu izstrādi un kultivēšanas tehnoloģijām tā šobrīd ir pasaulē lielākā konvencionāli audzēto upeņu ražotājvalsts. Polijā gadā iegūst aptuveni četrus miljonus tonnu ābolu, 200 000 t ķiršu, tikpat zemeņu. Tur saražo 120 000 t upeņu un ne mazāk plūmju, vēl arī 50 000 t ērkšķogu un 60 000 t saldo ķiršu. Nav brīnums, ka izaudzētais ienāk arī Latvijas tirgū.
Izbraukumu jau ierasti organizēja Limbažu konsultāciju birojs. Tas varēja notikt, pateicoties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, Lauku atbalsta dienesta un Zemkopības ministrijas mācību un pieredzes apmaiņas programmām, no kurām daļēji sedza kopējos izdevumus. Lūkot, ar kādiem līdzekļiem iespējams palielināt saimniecību konkurētspēju, kādas inovatīvas metodes izmantot, bija arī Valsts lauku attīstības plāna 2014.–2020. gadam pasākums, kam dots nosaukums Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana.
