Septembrī Ausekļa lappusē Radošā pietura starp publicētajiem rudens dzejoļiem varēja lasīt arī alojietes Līgas BIRZGALES darbu. Tas bija visnotaļ saistošs, tādēļ radās vēlme iepazīt autori tuvāk. Uzzinot, ka sarunbiedrei ir arī savs interneta emuārs, kur publicēta gan pašas dzeja, gan proza jeb precīzāk – filozofiskas pārdomas par dzīvi, ielūkojos arī tur: ligasdomas.wordpress.com.
Ikdienā Līga jau četrus gadus ir skolotāja Alojas pirmsskolas izglītības iestādē Auseklītis, pirms tam bijusi auklīte. – Joprojām studēju un ļoti lepojos ar savu darbu. Tam gan mēdz būt sava garoziņa, bet – kas tad tā par spēka maizi bez? Bērni ir lieliska skola, tik daudz var mums iemācīt! Ja vien pieaugušie viņos drusku vairāk ieklausītos… – viņa aizdomājas. Skolotājas pirmās mājas gan esot Staicelē, bet kur tik visur dzīve vēlāk aizvedusi – arī uz Kandavu, Valmieru, Inciemu, Rīgu, tagad Aloju. Kādu laiku pabijusi Skotijā. Līga šo kustību salīdzina ar vilcienu, kas piestāj noteiktā stacijā, uzņem bagāžu un traucas tālāk.
