Salacgrīvā sestdien norisinājās jau 4. Reņģēdāju festivāls, ko atbalsta Zivju fonds. Kņada bija liela – netrūka ne apmeklētāju, ne tirgotāju, arī kultūras programma bija plaša. Uzstājās gandrīz visi kultūras centra kolektīvi un pašdarbnieki arī no citām novada vietām. Un, galvenais, varēja tikt pie reņģēm un citām zivīm. Gan svaigām, gan pagatavotām visdažādākajos veidos – ceptām, kūpinātām, marinētām.
Kā ierasts, katrs varēja tikt pie maišeļa zivju. – Reņģes ir svaigas, nav vakardienas! – uzsvēra festivāla organizētāju pārstāvis Gints Šīmanis. Pirmo kravu esot zvejojis vietējā uzņēmēja Kārļa Kleina kuģis Nadežda. Par otro pēcpusdienā solīja gādāt kuivižnieks Andris Skuja. Reņģes dalīja ēdnīcas Kuivižu enkurs saimniece Ilona Trēziņa. Viņa smēja, ka tikpat svarīgi kā iesmelt ļaudīm mēru zivju, ir, to darot, paspēt uzkrāsot lūpas. Un to salacgrīviete arī demonstrēja. Ilonas un Ginta duets, nenoliedzami, bija atraktīvs, viņu darbošanos varēja vērot kā izrādi. Jāteic, ka G. Šīmanis, kurš rūpējās par festivāla reklāmu un publicitāti, varēja būt apmierināts – cilvēku bija daudz, turklāt laiks sagrozījās par labu reņģēdājiem. – Redziet, Salacgrīvā mums ir vīri, kuri groza laiku. Viņi apsēžas tepat Rogaiņu kalniņā, pasēž, padomā, un viss notiek, – stāstīja G. Šīmanis. Pie tam, ja ir jūras vējš, reņģes arī labāk nāk. Un grūti noliegt, ka tieši tā arī ir.
