Martā Salacgrīvas kultūras centrs un teātra studija Visa veida versijas aicināja sanākt kopā, lai atcerētos, kā savulaik līksmots krodziņā Pie Bocmaņa. Tas joprojām nav aizmirsts, lai gan jau labu laiku slēgts un vairs nav viena no Salacgrīvas vizītkartēm. Režisore Inese Jerāne ar studijas aktieriem jau kādu laiku sprieduši, ka vajadzētu celt gaismā nostāstus par to, kā reiz bija. Tos likt uz papīra uzņēmās Guna Grote-Majore. Viņa klausījās un pierakstīja, ko par leģendāro zvejnieku krogu stāstīja tie teātrinieki, kuri to apmeklējuši vai labi atcerējās, ko dzirdējuši runājam citus. Bijis gan jāsecina, ka tāpat kā makšķernieku un mednieku, arī Bocmaņa stāsti ir tādi, kuros patiesības ir vairāk… vai mazāk.
Salacgrīvas kultūras centrā atcerējās krodziņu «Pie Bocmaņa»
