Arī Salacgrīvas kultūras centra durvis šobrīd ir slēgtas. Dienā, kad tajā paviesojos, gan bija gaidāms neierasts notikums. Centra direktore Pārsla Dzērve un kultūras pasākumu organizētāja Inese Jerāne priecājās par Salacgrīvas novada domes kārtējās sēdes norisi – nama lielā zāle izraudzīta kā vienīgā telpa pilsētā, kur var izpildīt prasību galdus novietot 2 m attālumā citu no cita. – Vai, ku’ labi, cilvēki nāks! – sajūtas aprakstīja direktore, kurai tā ļoti pietrūkst. Visgrūtāk klājies pirmajās pāris nedēļās pēc ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas. Bija neomulīgi atrasties lielā, tukšā ēkā. Tagad jau nedaudz pierasts, lai gan, protams, ilgas pēc ierastās dzīves ir ļoti lielas.
Sarunbiedres atzina, ka sākumā bijis arī neliels apjukums – ko darīt piespiedu dīkstāves apstākļos. Bet darbiņi atradās. Viens no tiem bija skatuves sakārtošana. P. Dzērve un I. Jerāne pastāstīja, ka diezgan aizkrautas bijušas kulises, jo ikdienā iegājies tur lietas nolikt un atstāt. Direktore gan bilda, ka dažādu lielo rekvizītu un scenogrāfijas priekšmetu uzglabāšana ir viņiem vispār izaicinājums – vietas nedaudz pietrūkst. Bet izdevies skatuves malas no apauguma atbrīvot. Šobrīd tiek izjauktas planšetes, kas glabājās no tiem laikiem, kad kultūras centrs piederēja uzņēmumam Brīvais vilnis. No dēlīšiem gatavo jaunus aizslietņus, ko varēs izmantot scenogrāfijā. Izstāžu zāle tikusi pie jaunām lampām. Tāpat sakārtotas arī noliktavas. I. Jerāne, kura ir arī teātra studijas vadītāja, sistematizējusi metodiskos materiālus un izlasījusi tik daudz lugu kā vēl nekad. Abas sarunbiedres vērtēja, ka papīri nekad nav bijuši tādā kārtībā kā šobrīd.
