Aizvadītajā nedēļā, pāris dienu pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī, devos uz Salacgrīvas novadu palūkoties, kas notiek uz Latvijas–Igaunijas robežas Ainažos un Salacgrīvā. Novadā vēl līdz pagājušās nedēļas beigām nebija konstatēts neviens saslimšanas gadījums. Vai tādēļ cilvēki tur jūtas drošāk nekā citviet? Taču turpat līdzās ir kaimiņvalsts, kur vīruss pašlaik plosās draudīgāk nekā Latvijā. Vai tas nozīmē dzīvot kā uz pulvera mucas? Vai varbūt ļaudis ir saglabājuši mieru, dodas savās ikdienas gaitās un neļaujas panikai?
