Piektdienas pēcpusdienā Salacgrīvas muzejā valdīja patiesi omulīga, bet reizē svētku gaisotne. Sākotnējais iemesls, kālab nelielā izstāžu zālīte bija ļaužu pārpildīta, – ostas pārvaldes 25 gadu jubileja. Tiesa, tāda gadskārta šogad atzīmējama ne vien Salacgrīvas ostas pārvaldei, bet arī kolēģiem citviet, jo 1994. gadā valstī tika pieņemts likums par ostām, kas paģērēja šādu institūciju veidošanu. – Ne jau mēs šo ostu veidojām, vien to pārņēmām, – secināja tagadējais tās pārvaldnieks Ivo Īstenais. Pateicoties tam, ka viņš ir grāmatu un vēstures fans, šajā pusapaļajā pārvaldes jubilejā tika nolemts nerīkot balli, bet gan darīt ko pamatīgāku – dot savu artavu vēsturei. Tālab, gatavojoties pārvaldes dzimšanas dienai, vietējā muzejā tapa izstāde Ostas stāsti, bet kuivižnieks Gints Šīmanis gluži kā bērnu deviņus mēnešus dzemdēja grāmatu Vidzemes jūras vārti, kurā apkopoja versijas, vīzijas un dokumentus par Salacgrīvas ostu. Tā izdota 500 eksemplāros, grāmatu finansēja ostas pārvalde un to izmantos reprezentācijai. – Grāmata nav tikai stāsts par ostu, bet arī par Salacgrīvu un tās cilvēkiem, – uzsvēra I. Īstenais. Izdevumu savā īpašumā varēja saņemt arī ikviens pasākumā klātesošais, jo neviens no viņiem nebija nejaušs garāmgājējs, bet saistīts ar ostu.






