Par pērngada kravu apgrozījumu Salacgrīvas ostā tās pārvaldnieks Ivo Īstenais teic – strādāts kaut arī ar nelielu, bet tomēr plusu. Vismaz noturēts 2019. gada līmenī. Apgrozījuma līkni – cēlumus un pēkšņu kritumu vasarā un atkal kāpumu rudens pusē – grūti izskaidrot. – Jādomā, ka saistībā ar kovidu tā ekonomiskā darbība ir tik nestabila. Te nevajag, te kaut ko vajag, pie tam krava jāsūta tūlīt un tagad, – viņš raksturo.
Kravu saturs ir nemainīgs. Balstoties vien uz vietējiem resursiem, viņaprāt, to varētu mainīt tikai ražošana. Varbūt vēl ja uzbūvē starptautisko dzelzceļa maģistrāli, tad varētu parādīties citas kravas. Savukārt tās būvniecības laikā varētu pieaugt dzelzceļa celtniecībai nepieciešamās materiālu kravas. Zināms arī, ka mūspusē jūras līcī varētu celt vēja parkus, viens varētu būt teritorijā starp Kuivižiem un Ainažiem. Igauņi savā pusē jau pilnā sparā veic plānošanu. Iespējams, šim nolūkam arī vajadzēs transportēt kādus materiālus. – Bet tā pašlaik ir tikai tāda varbūtības teorija, – noteic sarunbiedrs.
