Salacgrīva izaugusi Salacas upes krastos, un svarīga loma tās dzīvē vienmēr bijusi satiksmei starp abām pilsētas pusēm. Šogad aprit 60 gadu, kopš satiksmi pilsētas centrā nodrošina betona tilts, un pašsaprotama liekas nokļūšana pretējā pusē īsā laika sprīdī. Bet šoreiz atgādināšu to laiku, kad tas nemaz tik vienkārši nebija un tik ātri nenotika.
Līdz pat 1923. gadam centrā tikt pāri Salacai varēja tikai ar pārceltuves palīdzību vai arī bija jādodas uz 1909. gadā uzcelto betona tiltu, kas atradās 3 km pa upi uz augšu – Vecsalacas muižas tuvumā. Var rasties jautājums, kāpēc tiltu toreiz, cara laikos, necēla te, Salacas grīvā, kur veidojās nākamais miests un pēc tam arī pilsēta. Laikam jau sava ietekme būs bijusi toreizējam Vecsalacas baronam Indriķim Štālam fon Holšteinam, kuram bija izdevīgi Salacgrīvā saglabāt prāmja satiksmi, kas esot piederējusi viņam un devusi labus ienākumus. Tāpat barons ietiepīgi pretojies Valmieras–Ainažu dzelzceļa atzara izbūvei uz Salacgrīvu un ostas padziļināšanas darbiem, kādēļ Salacgrīvai tika nogrieztas nopietnas attīstības iespējas un ceļi.
