Sausuma zaudējumus nesegs, taču dienesti būs saprotoši

Jau pirms Jāņiem 33 Latvijas pašvaldības, to skaitā arī Alojas novads, tāpat lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas lūdza valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecības nozarē. Kā zināms, ilgstoši bez lietus un mitruma ir apgrūtināta, vietām pat neiespējama augu veģetācija. No sausuma cietušas lopkopības, graudkopības, augļkopības un dārzeņkopības saimniecības. Tomēr Ministru kabineta Krīzes vadības padome priekšlikumu neatbalstīja. Atsaucoties uz Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu, tā otrdien noteica, ka pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā definējamas tikai kā valsts mēroga dabas katastrofa. Ministru prezidents Māris Kučinskis medijiem skaidro, ka ārkārtas stāvokli piemēro tikai tad, kad jāizmanto ārpus likumdošanas esoši instrumenti. Ārkārtējā situācija būtu izsludināma, ja paredzētu sniegt lauksaimniekiem finansiālu atbalstu, izmantojot līdzekļus no budžeta neparedzētiem gadījumiem vai iesaistīt citas institūcijas seku likvidēšanā. Tādu soļu nebūs, tomēr valsts mēroga dabas katastrofas dēļ Lauku atbalsta dienests (LAD) zemniekiem drīkstēs nepiemērot dažādas sankcijas, ja viņi laikapstākļu dēļ nespēs izpildīt iepriekš solītās saistības. Tāpat sola, ka pret lauksaimniekiem saprotoši izturēsies citas valsts institūcijas un arī bankas. Zemkopības, arī Finanšu ministrijai uzdots sagatavot un valdībā iesniegt ilgtermiņa risinājuma plānu lauksaimniecības apdrošināšanas jautājumā. Tiek kārtots, lai tiešmaksājumu avansu zemniekiem varētu ieskaitīt ātrāk.