Pie vidrižnieka Daiņa Siliņa bioloģiskajā saimniecībā Kaibas viesojāmies pavasarī, kad zemnieks gaidīja tīrumos novelkamies mitrumu, lai sāktu sēju. Pateicoties jauniegādātajai austriešu lauksaimniecības tehnikai, viņš aizvadījis samērā mierīgas apsējības. Arī patlaban vākt ražu nesteidz.
Viņš nule kā īstenojis projektu un līdzās šķūnim uzstādījis Mepu pārvietojamo kalti. Dainis uzsver, ka par šo izdošanos jāpateicas Lauku konsultāciju un izglītības centra Limbažu biroja speciālistiem Jautrītei un Aigaram Legzdiņiem. – Bija gan šaubas, vai projektu apstiprinās, – sarunbiedrs atzīstas. Nepieciešamo punktu skaitu, lai projekts Lauku atbalsta dienesta (LAD) izsludinātā konkursā vērtēšanā nepaliktu aiz svītras, deva tas, ka tā ir bioloģiskās saimniecības attīstīšana. – Kalti uzstādīja mēneša laikā, bet saskaņošana dažādos dienestos ilga pusgadu. Tikai nesen viņš saņēmis LAD finansiālo atbalstu 40% apmērā. Projekta kopizmaksas – 120 000 eiro bez PVN. Dainis teicas saprotam, ka tik lielam atbalstam šis ceļš arī ir jāiziet. Tomēr zemniekiem papīru ir vairāk nekā saprašanas. Ja par saimniecību dati reiz ir nodoti, skaitļi pieejami, tad, viņaprāt, institūcijas varētu savstarpēji sadarboties un lauksaimniekus atslogot no nemitīgās atskaitīšanās.
