Domājot par savas brīvdienu mājas tapšanu, biju nonācis liela jautājuma priekšā, – kas varētu būt manām vērtībām un dzīvesveidam pareizākais risinājums, lai arī viesi būtu laimīgi un apmierināti ar visu, ko šī vieta sniegs? Esmu sapratis, ka vienkāršākās lietas bieži vien ir tās labākās. Ne velti mūsdienu ēkas ar dekoratīvo apmetumu laikapstākļu ietekmē ir kļuvušas zaļas. Liela daļa no tām prasa dārgu atjaunošanu ik pēc desmit gadiem. Zinu, ka mana māja pamatā sastāvēs no koka, akmens, māla, kaļķa un lina pakulām, neizmantošu naftas izcelsmes materiālus.
Šobrīd visā pasaulē būvniecības nozarē ir diskusija par to, vai dzīvojamajai ēkai ir jāelpo, vai gaisa apmaiņai jānotiek caur sienām, griestiem un citām mājas daļām. Viedokļu ir daudz un dažādi, ne vienmēr visam ir jāklausa. Bieži labāk pārliecinos pats, kāds ir pareizais risinājums un vai, domājot par ēkas ilgmūžību, tāds vispār ir. Daudzi nozares profesionāļi uzspiež savu subjektīvo viedokli un patērētāji nonāk svarīga lēmuma priekšā, kādā mājā turpmāk vēlas dzīvot. Ieejot būvmateriālu tirgotavā, ir redzama ļoti liela dažādu materiālu izvēle, un veikala darbinieki bieži liek vērsties pie kāda profesionāļa, kurš pateiks, kas sader kopā un kas mājā ļaus vaļu pelējumam un dažādām sēnēm.
Latvijas bagātība ir koks! Novēlu cilvēkiem izbaudīt, kā ir dzīvot dabīgā, pasīvā mājā. Kas var būt labāks par priežu sveķu pilnas brusas stingrību un ar liepu apšūtas pirts aromātu? Diemžēl mūsdienās lielu daļu kokmateriālu eksportējam uz ārzemēm, lai gan vidusmēra latvietim visu vajag ātri un lēti. Par kvalitāti tiek domāts pašās beigās. Koks ir tas materiāls, kurš mitrumu no sevis izvada un uzņem atpakaļ, ja tiek pakļauts laikapstākļu ietekmei. Taču, ja uzliek jumtu ar pietiekami lielām pārsedzēm, lietus un sniegs līdz nesošajām konstrukcijām un sienām netiek, tādēļ tās un kalpo simtiem gadu. Tomēr liela daļa cilvēku tāpat beigās nonāk pie ģipškartona un skaiduplāksnes, jo par masīvkoku ir aizmirsuši un beigās brīnās, ka pieliktie plaukti pie sienas neturas.
Liela daļa lauksaimniecības zemes ir pilna ar akmeņiem un mālu, kas ir pamats mūru, sildmūru un skursteņu būvniecībā. Esmu iemācījies mūrēt ar laba meistara palīdzību, tātad varēšu izmantot savas prasmes brīvdienu mājas pamatu un kamīna darināšanai. Vēlos neizmantot cementu, bet gan kaļķa un koksnes pelnu mūrjavu, kā to darīja senajos laikos, ceļot pilis un muižas. Akmens sienām jābūt gandrīz metru biezām, lai tām nesaltu cauri, taču mūsdienās tādas uzmūrēt ir nereāli un ļoti dārgi. Ļoti labs veids, kā uzlabot akmens sienas energoefektivitāti, ir sienā veidot gaisa kabatu, atdarinot termosu, kas ļauj mitrumam izvējoties ar lūku palīdzību vasarā.
Mans vecvectēvs bija amatnieks un galdnieks, un šobrīd izmantoju visus viņa atstātos slīmestus, cirvjus un spundes ēveles. Tikai ar rokas instrumentiem izveidotais logs ar koka tapām man rada lielāku gandarījumu nekā iespēja lietot virsfrēzi. Pašam uzcelt māju, kurā turpmāk mitināsies visa ģimene vai pat vairākas paaudzes, rada neviltotas emocijas, ko vēlos piedzīvot. Motivācija vienmēr atrodas un enerģijas pietiek, domājot par nākotni, mieru un klusumu, ko sniedz lauku māja.
Markuss MELBĀRDIS,
projekta vadītājs
