Limbažniecei Lilijai Vinogradovai peles nav tie mīļākie kustoņi. Pat vairāk, viņa teic – tās viņai riebjas. Sarunā Lilijas kundze atceras, kā savulaik, vēl jauna skolotāja būdama, braukusi uz kartupeļu talku kolhozā un puikas gribējuši viņu pabaidīt ar pelēci. Kā jau cilvēks, kurā rit pa pusei poļu asinis, varonīgi pārvarējusi riebumu un pabaidījusi pašus puikas… Tomēr nu jau pēdējos astoņus gadus viņa ir ļoti cieši saistīta ar pelēm, tiesa, adītām. – Mani uz tām “uzsēdināja” Inese Ezeriņa, – atceras sarunbiedre.
