Lai gan Staicelē pat vesela iela nodēvēta audēju vārdā, visticamāk, ka mazpilsētā dažs pat īsti nezina par SIA Limbažu Tīne filiāli, kas tur pastāv kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem. Reizēm arī audējām bijusi sajūta, ka viņas ir gan sava lielā uzņēmuma, gan arī koku un krūmu ēnā. Lai gan ielāgots, kurā pagriezienā pie lielā bērza jānogriežas pa labi, tam viegli pabraukt garām, jo sānceļš no Audēju (senākos laikos tā bijusi Sarkanās zvaigznes) ielas ir šaurs, aizaudzis un slikti pamanāms. Tomēr nekas nav mainījies. Salacas stāvkrastā, kas ar kokiem un zemi ik gadu slīd upē un samazina Staiceles teritoriju, skatienam apslēpts stāv pelēks koka nams, kurā vairākas telpas arvien īrē Limbažu Tīne. Tur ir 12 senas koka stelles un daudz citu vajadzīgu lietu, ko izmanto sešas audējas un viena spolētāja. Senāk darbinieču bija daudz vairāk, viņas pat strādāja trīs maiņās.
Šonedēļ Rīga Limbažu un Staiceles audēju rokām ietērpta
