Laimīgs tas cilvēks, kurš atrod savas dzīves īsto ceļu un pa to arī iet. Ainažniece Rebeka Gabrāne nepilnus divus gadus strādā Rīgas sporta klubā Veselības fabrika, vada nodarbības grupām un individuāliem klientiem. Jauniete ir fitnesa trenere. – Šis ir darbs, ko mīlu. Man patīk cilvēki, dot un saņemt enerģiju, – viņa teic.
Rebekas dzimtā pilsēta ir Valmiera, bet dzīve tā iegrozījās, ka lielāko daļu pamatskolas un visu vidusskolas laiku viņa pavadīja pie saviem vecvecākiem Ainažos. – Ainaži man sirdī ir vienmēr. Pēc Rīgas kņadas tā ir miera osta, – teic jauniete. Rebeka apzinās, ka mazajā pilsētiņā diemžēl nav tādu izaugsmes iespēju, kādas ir galvaspilsētā. Ainaži viņai pietrūkst, īpaši vasarās jūtamas ilgas pēc jūras tuvuma. – Tie ir maģiski ar savu šarmu un tīro gaisu, klusa un romantiska vieta, kas pilna ar mīlestību un cilvēku apčubinātiem stūrīšiem. Pietrūkst tā, ka, ejot pa ielu, nevienam nav jāpadod labdiena. Ainažos gan cits citu pazīst! Atceros, kā bērnībā ar omi braucām uz Rīgu un sveicināju katru pretimnācēju, jo viņa mani allaž iedunkāja ar elkoni, kad nepasveicināju kādu no viņas Ainažu draudzenēm. Bet es taču tikai nogaidīju, lai cilvēks pienāk tuvāk! – ar smaidu atklāj R. Gabrāne.
Vairāk lasiet laikrakstā…
