Ar Zviedrijas latvieti Ati LŪKINU tikāmies maijā, kad viņš kopā ar Stokholmas Atlas komandu Limbažos piedalījās tradicionālajā basketbola vecmeistaru turnīrā. Tomēr tiekoties sarunbiedram vispirms taujāju nevis par sportu, bet viņa saistību ar Limbažiem. – Mans tēvs pirms kara šeit mācījās, dzīvoja. 1944. gadā viņš devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Es jau esmu dzimis tur 1958. gadā, – dzimtas likteņus īsi iezīmēja Atis. Pēc tam, kad Latvijā atjaunoja neatkarību, Lūkinu ģimene atguva savus Limbažu īpašumus. – Tēvs tos sakārtoja, un tagad mēs ar brāli Jāni regulāri braucam šurp. Tiesa, pirmoreiz Latvijā Atis ieradās jau 1976. gadā. Sākumā braucieni bija tikai uz Rīgu, bet kopš 90. gadiem – uz Limbažiem. – Kad bērni bija mazi, mēdzām vasarās te dzīvot, jo Limbažos ir jauki. Ik pa laikam šurp jābrauc kārtot īpašuma lietas, tomēr neesmu Latvijā tik bieži, kā gribētos, laika jau mums visiem trūkst.
