Ja cilvēks ir savā vietā un darbs tiešām iet pie sirds, tajā pavadītie gadi aizskrien nemanot. Tā ir alojietei Lilitai LĪSMANEI, kura nule devusies pelnītā atpūtā, bet var atskatīties uz teju 20 darba gadiem Alojas kapsētā. To laikā gan iepazīti cilvēki, gan apgūtas dažnedažādas kapu pārziņa amata nianses. – Gadi iet, jāiet pensijā un jālaiž strādāt jaunie. Jāatpūšas mājās, citādi nemaz neredz, ka pašas sētā kaut kas smaržo un zied, – smej enerģiskā Lilita, kura ir tikpat moža kā zaļais un spirgtais pavasaris. Pie kapličas, kur tiekos ar sarunbiedri, ikviens var aplūkot kapsētas karti. Tā jau kādu laiciņu skatāma arī digitālā formātā, bet nu jau bijušajai kapu pārzinei visas shēmas joprojām ir galvā un līdz vajadzīgajai vietai var aizvest pat pa telefonu.
