Kopš novembra tiegažnieka Anda Ramaņa kūtī brīvi mitinās 1250 laimīgu dējējvistu, tāpēc nav brīnums, ka dažas no tām krāsainas olas bija izdējušas jau nedēļu pirms Lieldienām. Par to stingri pārliecināta bija viņa jaunākā, nepilnus trīs gadus vecā meitiņa Adriāna. Viņas māsai Alisei un māmiņai Agitai gan bija cita versija par to, kā laikus tikts pie krāsotajām. Vienalga – pirmssvētku noskaņa Ramaņu ģimenes ligzdā bija ienākusi. Visi prātoja, kā labāk atzīmēt pirmās Lieldienas, kopš kūts pilna ar brūnajām vistām. Šķiet, Andim vēl nāksies arī revanšēties savām trim māsām Inesei, Dacei un Ilzei un visai ģimenei. Rudenī, iepriekš neizpaužot, māsas ar lentes griešanu, šampanieti un dziesmām sarīkoja grandiozu sagaidīšanu pie kūts, kad viņš no Iecavas pārveda 16 nedēļu audzētās jaunvistas. Pēc tam katra bija jāizceļ no sprostiem un jādabū kūtī. Visi bija norūpējušies, jo dzīvs putns nav miltu maiss, ko stiept, kā kuram sanāk. – Esmu laukos augusi, bet man nebija gadījies turēt rokās dzīvas vistas. No uztraukuma ļoti steidzos. Visi par to smējās un teica, ka man vienīgajai vistu pārnešana izdodas profesionāli, – ar nelielu apjukumu sejā atceras Inese.
