Trešdien Umurgas pagasta pārvaldes ēkas lielajā zālē bija vietējai sabiedrībai liels notikums. Klātesot autoriem Aijai Baumanei, Valentīnai Ozolai un Tālivaldim Apinim, svinīgi atvēra grāmatu Umurgas draudzes novada un Augstrozes kultūrvēsturiskie aspekti. Tajā vairāk uzmanības pievērsts senāku laiku vēsturei, kopumā aptverot periodu no pirmajām atrodamajām ziņām par topusi līdz apmēram tiem gadiem, kad atkal aktivizējās vietējā kultūras dzīve – deju kolektīvs, ansamblis, amatierteātris. Darbam nosaukums izvēlēts, lai parādītu, ka agrāk Augstroze neietilpa Umurgas draudzes teritorijā.
– Man ir liels prieks šodien dalīties pārdomās par grāmatas tapšanu. Vairāku gadu garumā mēs trijatā strādājām pie šī projekta un bijām diezgan noslogoti. Vācām materiālus, dažādus dokumentus, fotogrāfijas, ar kurām atsaucīgi dalījās uzrunātie cilvēki. Sistematizējām, pētījām, aprakstījām, apmeklējām arhīvus. Tādēļ domāju, ka grāmata izdevās laba, saistoša un pamatīga, arī vizuāli bagāta, – sanākušajiem sacīja viena no izdevuma veidotājām, vietējās pamatskolas direktore V. Ozola. Nozīmīgas bija arī aptaujāto cilvēku atmiņas un liecības. Umurgas draudzes novads ir viens no vecākajiem un lielākajiem Vidzemē. Grāmatā gan ir salīdzinoši maz informācijas par Katvariem, Pociemu, Ārciemu, tādēļ nākotnē būtu, ko papildināt. V. Ozola uzsvēra, ka visus trīs darba autorus vieno vairākas lietas. Pirmkārt, neviens no viņiem nav ne vēsturnieks, ne mākslas zinātnieks vai valodnieks. – Varbūt tas bija mūsu pluss – varējām rakstīt brīvāk, arī paši nonākot pie jaunām atklāsmēm. Strādājām ar prieku, tas bija sirdsdarbs! – viņa neslēpa. Otrkārt, viņi ir umurdzieši, kaut nav turienes iedzimtie. Treškārt, visi trīs katrs individuāli jau bija vākuši un apzinājuši Umurgas vēsturi. Jāatgādina arī, ka pirms pieciem gadiem iznāca trijotnes veidotā grāmata par vietējām skolām.
