Piemājas saimniecība Krauklīši, kas atrodas šosejas malā netālu no Ungurpils, šoruden aizlijusi. Tuvu ir mežs, tāpēc šķiet, ka viss slapjums no tā satecējis Sandas Bērziņas un Vitālija Elsiņa sētā. Govis stāv piesietas kūtī, bet traktoram sētā jākust, un tas izbrauc risas. Paši gan spriež – labāk dubļi, nekā sausums, jo tad akās trūktu ūdens. Pievakares sarunai Sanda veda uz pirtiņu. Tās priekštelpā ģimene ietur vakariņas, kad no Rīgas un Jelgavas atbrauc dēli Emīls, Mārtiņš un Klāvs, tur svin jubilejas, Ziemassvētkus, ar gavilēm sagaidīts ne viens vien Jaungads.
Vitālijs iemet krāsnī kādu sausas malkas šķilu. Smaržo pēc sveķiem, bērza slotiņām un veselības augiem, kas buntītēs karājas pie sienas un, jādomā, palīdzēja sakārtot vajadzīgās enerģijas sarunai. Saimniece ielēja krūzītēs liepziedu tēju, cienāja ar pastarīša Klāviņa izsviesto medu un pašas gatavotu garšīgu sieru. Tas bija vairāku veidu – ar zaļumiem, ķiplociņu, ķimenītēm un pilnīgi bez piedevām. Vitālijs teica, ka to varot ēst pat ar zapti.
