Kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES), ne mazums arī mūspuses cilvēku apmeklējuši dažādas starptautiskas institūcijas gan Briselē, gan Strasbūrā, lai iepazītu to darbu. Braukuši skolēni un pensionāri, bibliotekāri un nevalstisko organizāciju pārstāvji, konkursu uzvarētāji… Ar savām prasībām uz Briseli devušies zemnieki. Kā zināms, Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem ir pat pienākums uzņemt savas valsts iedzīvotāju grupas, tikties un skaidrot Briselē lemto, lai ļaudīm viņu darbs un lēmumi neliktos kaut kas tāls, bet kļūtu saprotamāks. Vai izdodas, tas jau ir cits jautājums. Taču pamazām attieksme, šķiet, tomēr mainās.
Pirms kāda laika arī man, pārstāvot Ausekli, kopā ar vēl 14 Latvijas reģionālo laikrakstu žurnālistiem bija iespēja apmeklēt EP Briselē. Nevar īsti teikt, ka devāmies turp ekskursijā, jo visi kaut reizi (liela daļa – pat vairākkārt) parlamenta ēkā jau bijām viesojušies un šo skudru pūzni redzējuši. Tomēr arī šoreiz neizpalika iepazīšanās ar milzīgo namu un tās iemītnieku darbu.
