Lēdurgas pagasta Sviņķi vēl pagājušajā nedēļā līdzinājās noslēpumainai zaļai salai, jo sētu ieskāva jau pilnbriedā esošs auzu lauks. Iztālēm bija dzirdēts par namamātes Ievas Vārpas aizraušanos ar ziediem, viņas skaisto pagalmu, apstādījumiem un citām mākām. Ja skatījās tikai uz viņu puķu klājienu, nelikās, ka vasara bēgtu prom. Spriedu, ka saimniecei ir sava metode, kā to pie sevis noturēt ilgāk. Iespējams, tā lika domāt grupiņās, tāpat augstos vai zemākos krūmos augošās karaliskās hortenzijas. Sviņķos iedzīvojušās 40, lielākoties Baltezera stādaudzētavā pirktas skarainās un vēl arī dažas kokveida hortenzijas. Cita par citu skaistākas! Kā kupenas! Vēl pēdējā plaukumā dārzkopei ir arī vairāk nekā 90 šķirņu dienziežu un daudz citu ne tik aristokrātiskas izcelsmes puķu, tostarp flokšu, kas tikko pārstādīti jaunā dobē. – Ar mani ir negals. Redzot skaistu ziedu vai krūmu stādus, gribas visus. Gandrīz vai aiz sajūsmas ģībdama, esmu skatījusies uz tiem, bet visu nevar saķert, ir jāizdara izvēle. Un tas nav viegli… – smej puķmīle. Varētu domāt, ka viņa ir profesionāla puķu audzētāja vai daiļdārzniece, tomēr nav.



