Rīt – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā – Latvijā atkal pie valsts karogiem plīvos melnās sēru lentes, atgādinot par baisajiem notikumiem. Taču otroreiz atjaunotās valsts vēsturē šajā dienā nenotiks atceres pasākumi, jo pandēmijas dēļ tie nav atļauti. Tomēr izsūtīto piemiņas vietās degs sveces un klusumā guls ziedi. – Protams, mēs atnāksim, jo ziedi jānoliek, – teic Latvijas Politiski represēto apvienības Limbažu struktūrvienības valdes priekšsēdētāja Valda RAITUMA. Viņa uz Limbažiem, lai noliektu galvu pie represēto pieminekļa, brauks no Mazsalacas, kur dzīvo tēva mājās Pujēnos. Tur Valda dzimusi, no turienes 1949. gada 25. martā kā trīsgadīga meitenīte kopā ar māti un māsām aizvesta svešumā uz Sibīriju un pēc darba gaitām Limbažu pusē atkal atgriezusies savās bērnības vietās.
Vēsture, ko izsūtījumu pārcietušie nekad neaizmirsīs
