Lopbarības nodrošinājums ziemai būs sliktākais vairāku pēdējo gadu laikā. Pat lietainās vasarās zemniekiem to izdevies savākt vairāk. Daudzi lika cerības uz rudens atāliem, bet tagad saimnieki neslēpj vilšanos, ka sausuma dēļ nepadevās arī tie. Tāpat slikti ar ganībām. Aplokos zāle noēsta līdz ar zemi, lopus no ziemas krājumiem vajadzēja piebarot jau vasarā. To apliecināja gan Vija Bērziņa no Limbažu pagasta z.s. Bajāri, gan kooperatīvās sabiedrības Pienene KT valdes priekšsēdētāja Astrīda Pauliņa un citi. Zāles masu šovasar deva vien sētie zālāji, dabiskās pļavas lielākoties bija tukšas. A. Pauliņa gan sprieda, ka ikviens kārtīgs zemnieks audzē ilggadīgos zālājus, ir tos mēslojis, appļāvis un rūpējies, lai bez barības govis nepaliktu. Tomēr priecīgs prāts nav, jo vairāk tāpēc, ka graudi ir ļoti dārgi, spēkbarībai un cita veida lopbarībai cenas jau ir un droši vien kļūs vēl augstākas. Rūpes par aitu ganāmpulkiem pauda to vērtēšanas eksperte Dina Avotiņa. Viņai zināms, ka barības nepietiekamības dēļ īpašnieki samazina dzīvnieku skaitu.
Tādas vasaras, kas nelīdzinās citām, nereti atklāj arī pašu saimnieku neprasmi pieņemt pareizos lēmumus, lai nodrošinātos ar barības rezervi. Ja zāle aug griezdamās, nenāk prātā, ka tās var trūkt. Braslavas pagasta z.s. Apsītes par kvalitatīvas lopbarības sagādi no Daiņa Kreišmaņa mācījušies zemnieki no Latvijas malu malām. Tomēr, kad pērn pie viņa atkal notika Lauka dienas par pilnvērtīgu barību zālēdāju projektā, audzējot proteīnaugus – lauka pupas, vietējie piensaimnieki lielajā viesu pulkā bija uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi.
