Šomēnes kokvedējmašīnas uz lielākiem un mazākiem lauku ceļiem redzamas tikpat bieži kā rudenī fūres ar graudiem. Pat naktīs starmeši izgaismo atsevišķus meža stūrus vai ceļmalas, kur cilvēki krauj mašīnās baļķus vešanai uz Skultes kokostu vai Salacgrīvas ostu, varbūt arī kur citur. Uz aukstumu, kad tehnika beidzot var iebraukt meža ceļos, gaidīts ļoti ilgi. Kāds meža izvešanas pakalpojumu sniedzējs, kuram piezvanīju, tālrunī ar lielu rūgtumu balsī sacīja: – Mēs strādājam divus mēnešus gadā, pārējo laiku tikai maksājam nodokļus… Zinātāji teic, ka vismaz pēdējos 20 gados tik slikts laiks meža darbos nebija pieredzēts. Jau sākot no pagājušā pavasara ārkārtīgi daudz lijis. Traktori ir lūzuši un grimuši pat smilšainās vietās, bet mūspusē, kā zināms, ir ļoti daudz zemu, mitru jaukto koku mežu. Tur apstājās visi darbi. Turklāt arī daudzi ceļi bija slēgti. Ne velti decembrī valdība pasludināja dabas katastrofu. Tas nebija pārspīlēti. Tiem, kuri nevarēja izpildīt līgumdarbus, vismaz ļāva pagarināt izstrādes termiņu.
