Šajās dienās, kad sagaidām savas valsts simtgadi, daudz jādomā par to, kāds ceļš bija jānoiet, lai mēs, latvieši, kā līdzvērtīgi nostātos blakus citām tautām. Īpaši jau Eiropā. Tādēļ daudz vērtīgu atziņu varēja gūt Limbažu muzeja sarīkotajā konferencē Latvieši – etnosa apzināšanās un ceļš uz nacionālu valsti, kur par to referēja Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte. Kā vienmēr, viņas stāstījums bija emocionāls un faktiem bagāts, liekot uz daudziem pieņēmumiem paskatīties no cita redzespunkta. Arī domājot par mūsu šodienu, lektori ļoti satrauc sabiedrībā vērojamā dalīšanās, kurpretī vairāk nekā jebkad vajadzētu būt vienotiem, arī attiecībā uz valsts valodu. Viņasprāt, katram novadam drusciņ jāpiekāpjas, lai saglabātu lielo Latviju. Tāpēc, pati būdama latgaliete, solīja – ja kāds no jaunievēlētās Saeimas deputātiem gribēs svinīgo zvērestu nodot latgaliešu dialektā, viņa to darīs ventiņu mēlē vai lībiski. Un solījumu turēja, tikai šķita, ka pārējie deputāti un citi, kas vēroja jaunās Saeimas pirmo sēdi, šo protestu nesaprata.
