Pandēmija ne vienam vien uzņēmējam sagādājusi grūtas dienas. Jo īpaši smags šis pārbaudījums ir mazajiem uzņēmējiem. Kā Krimuldas pagastā veicas Ineses un Agra Meļķu saimniecībā Zutiņi, vaicāju viņu meitām Santai Meļķei un Rūtai Beirotei. Saimniecībā iepriekš viesojos pērnpavasar, kad bija pirmā kovida krīze. Toreiz ielūkojos Zutiņu siltumnīcās, ar ko iepazīstināja Santa. Šoreiz trijatā sarunājāmies par to, kā saimniecībā rit ziemas sezona. Māsas gan skaidro, ka šodien dalījums sezonās neģeld. Tās klājas viena otrai pāri. Vairs nav agrākā zemnieku sētas ritma, bet mūsdienu, kas ir daudz steidzīgāks. – Gribētos, lai pēc vieniem darbiem būtu pāris nedēļu brīva laika līdz nākamajiem, bet tā nenotiek. Varētu sacīt, ka ir aizritējusi graudu sezona, kas sākās augustā. Patiesībā nekas nebeidzas, viss sākas atkal no jauna. Zirņu laiks pagājis, turpinās pupiņas, bet siltumnīcā jau saziedējušas atraitnītes un pavasaris atnācis janvārī. Jaunās pasaules ritms māca, ka tev jādomā trīs soļi uz priekšu, – secina māsas.
Tagad saprasts, ka vasarā vēl vajadzēs darba rokas siltumnīcās. Pavasarī, tāpat kā pērn, stādu realizēšana nenotiks tirgos, bet turpat saimniecībā. Veikalā cilvēks paņem preci, samaksā un aiziet. Saimniecībā katrs ienācējs ir viesis, kurš prasa uzmanību. Viņš visu vēlas aplūkot, sarunājas, izvēlas. Par to māsas nesūdzas, tomēr atzīst: – Tas ir jauki, bet prasa papildlaiku.
