Saruna ar lēdurdzieti Ingu ĶERZUMU
Ar lēdurdzieti Ingu ĶERZUMU sarunai tiekamies, kad viņa nupat atgriezusies no brauciena uz Bali Indonēzijā. Sarunbiedre izskatās starojoša, atpūtusies un laimīga. Taču tas nav tikai skaistā ceļojuma dēļ. Inga atradusi savu harmonijas un fiziskā ķermeņa vingruma recepti, ko izmanto jau vairāk nekā 25 gadus. Tā ir jogas praktizēšana.
Prast laikus samazināt dzīves tempu
Dzimusi un augusi Raganā, pēdējos aptuveni 10 gadus sarunbiedre par savām mājām dēvē Lēdurgu. – Man ļoti patīk šī vieta, cilvēki. Tiekam arī lutināti ar dažādiem pasākumiem, – viņa teic. Lēdurdzieši ir aktīvi ļaudis.
Triju nedēļu ilgais ceļojums uz Bali bija sarunbiedres otrā viesošanās šajā salā. Īsi pirms kovidpandēmijas viņa devās iepazīt šo vietu, bet šajā reizē brauciens, ko organizēja Ingas draudzene, izvērtās vairāk enerģētisks. – Apmeklējām turienes spēka un īpašās vietas. Tur ir fantastiski ūdeņi, ūdenskritumi! Baliešiem ir daudz rituālo ceremoniju, kurās viņi lūdzas par mieru un tīriem ūdeņiem visā pasaulē, – piedzīvotajā dalās I. Ķerzuma. Turienieši ir ļoti sirsnīgi, mierīgi, un viņu rāmais dzīvesveids, kā arī karstais laiks liek norimt arī steidzīgajiem un satrauktajiem salas viesiem. Tiesa, pārdesmit stundu pārlidojums un sešu stundu laika atšķirība gan var nogurdināt. Saule ir tā, kas Ingu uzlādē, tādēļ viņa priecājas, ka, atgriežoties mājās, tobrīd arī šeit bija itin pavasarīgs laiks. – Katram, arī mums, ziemeļniekiem, vajadzīga saules gaisma un tās dotā enerģija. Ziemā vienmēr cenšos ķert saules starus. Varu to izdarīt, pateicoties tam, ka man ir vairāk brīva laika, – atklāj sarunbiedre. Enerģiju sniedz arī savi cilvēki apkārt – ģimene, draugi, domubiedri.
Daudzi noteikti I. Ķerzumu zina kā aktīvu un profesionālu projektu vadītāju. Šobrīd gan viņa no tā visa mazliet pagājusi malā. Darbs, kurā ieguldījusi sevi visu, prasījis ļoti daudz iekšējo resursu, spēku. Inga piedzīvoja izdegšanu. – Tādās esmu bijusi vairākkārt. Pirms projektu vadīšanas strādāju sociālajā sfērā ar bērniem. Zinu, ko nozīmē emocionāli, fiziski izdegt. Nu, kad jūtu, ka tas posms tuvojas, vienkārši eju projām. Profesionālajā ziņā esmu realizējusi to, ko vēlējos, un nu esmu samazinājusi dzīves tempu, patlaban strādājot tikai pie viena neliela projekta, – stāsta sarunbiedre, kura šobrīd Rīgā, masāžas un jogas skolā SPA School mācās par jogas speciālisti. Mācības, kas ilgs līdz vasarai, palīdz palūkoties plašāk uz līdz šim apgūto, pašas izaugsmi. – Esmu pateicīga, ka šobrīd varu dzīvot mierīgākā ritmā, bet tas nenozīmē, ka nekad neatgriezīšos agrākajā jomā.
Risinājums veselības uzlabošanai
Inga smej, ka savu pievēršanos jogai, citām garīgajām praksēm un meditācijai var izmērīt pēc sava dēla vecuma. Līdz jogai Inga nonāca, lūkojot risinājumu veselības problēmām. Tobrīd Krišjānim bija daži gadiņi un, lai arī pats to neatminas, kopā ar mammu centies pildīt atsevišķus vingrinājumus. Pirms vairāk nekā 25 gadiem šī joma bija kaut kas pavisam jauns. Sarunbiedres rokās nonāca grāmata par jogas praktizēšanu, pēc kuras viņa vadījās, lai fiziskais ķermenis kļūtu vingrs un stiprs. Fizisko problēmu, kamdēļ lēdurdziete sāka piekopt šo garīgo praksi, vairs nav. – Mana veselība uzlabojās. Protams, tas nenozīmē, ka nekas nesāp. Jārēķinās, ka ar gadiem ķermenis, hormonālā sistēma mainās, taču ar emocionālo mieru un fizisko aktivitāti visu var līdzsvarot. Būdama emocionāls cilvēks, Inga ir pateicīga jogai, ka tādējādi radusi ne tikai veselību, bet arī iekšējo mieru, stabilitāti un guvusi pozitīvu skatu uz dzīvi. Lietas spēj pieņemt tādas, kādas tās ir, izzina sevi, apzinās savas gaišās un tumšās puses. Un atbildes uz dažādiem jautājumiem ir atrastas. Sarunbiedre šobrīd ir vecumposmā, kad mēdz aizdomāties arī par dzīves otru pusi. Ja cilvēks ir piedzimis, tad arī nomirs. Tas ir normāls process, tikai atkarīgs, kā katrs to pieņem. Viņa stiprina savu ķermeni tādā veidā, lai varētu līdz mūža galam aiziet pati uz savām kājām.
Jogā, kas arī Latvijā top arvien populārāka, ir tik ļoti daudz virzienu un veidu, ka tā der gandrīz jebkuram. Tiesa, jābūt vēlmei stiprināt savu fizisko pusi, kustēties. Lai ilgi nosēdētu meditācijā, cilvēkam jābūt fiziski spēcīgam. Šīs prakses trenē arī ķermeni, ne tikai palīdz panākt prāta mieru. Garīgās prakses augstākais uzdevums ir sasniegt kontroli pār prātu, fiziskā ķermeņa nostiprināšana, ja tā varētu sacīt, ir tikai blakne. – Joga ir dzīvesveids. Un cilvēks no tās var paņemt tikai fiziskās puses sakārtošanu. Inga gan atgādina, ka jogai raksturīgs arī traumatisms. Proti, nepareizi vai neatbilstoši veicot kādus vingrinājumus, var sev nodarīt pāri. Kad pirms daudziem gadiem to sākusi pašmācības ceļā, sarunbiedre pieļāvusi daudzas šādas kļūdas (piemēram, ir atsevišķi vingrinājumi, ko nevar pildīt, kad sāp galva vai sprands). Ķermeni var pārtrenēt. Šīs lietas vienkārši jāzina, tādēļ labi, ja blakus ir skolotājs, kurš ierāda, kā pareizi.
Iedrošina ar piemēru
Palēnām jogošanā Inga iegājusi arvien dziļāk, izmēģinot dažādus tās veidus, piemēram, kundalini, Tibetas, hathu, yin, sieviešu hormonu jogu un tamlīdzīgi. – Man vienmēr bijis interesanti, kas ir tur tālāk, aiz nākamā pagrieziena. Katrā jomā tā ir – tiklīdz neattīsties, nemainies, sākas degradācija. No katra veida Inga kaut ko aizguva sev, uzkrāja papildu zināšanas no satiktajiem skolotājiem un rezultātā izveidoja savu – sievišķības jogas – programmu ar dejām, līganām kustībām un vingrinājumiem. Vienubrīd draudzene pārsteigta vaicājusi, kas ar Ingu noticis, viņa kļuvusi citāda. Uzzinot, kas un kā, draudzene rosināja tajā dalīties ar citiem. Nu izveidojusies interesentu grupiņa, kas kopā ar I. Ķerzumu praktizē sievišķības jogu. – Nesauktu sevi par skolotāju. Es vienkārši attīstu pati savu meistarību, lai varētu dalīties, – viņa apliecina.
Apzināti nevienu no tuviniekiem vai draugiem Inga jogošanā nav ievilkusi, taču ar savu piemēru iedrošinājusi gan. – Ja pati pievēršu uzmanību savai veselībai un citi redz, ka tam ir pozitīvs efekts, viņi “pavelkas līdzi”. Sarunbiedres māsa arī ieinteresējusies par šo praksi. Vēlme kustēties lēdurdzietei nākusi mantojumā no vecākiem, kuri bijuši sportiski ļoti aktīvi un savām atvasēm ierādījuši, ka fiziskās aktivitātes ir ļoti labas. Viņa ar lielu prieku lūkojas, kā sevi dzīvē realizē arī pašas dēls un meita. Krišjānis pievērsies ielu vingrošanai un strādā komunikāciju jomā, bet Ance piepildījusi savu aicinājumu – strādā par zirgu masieri.
Līga LIEPIŅA
Foto no Ingas ĶERZUMAS albuma
