Klausoties Vivitas NĀZARES stāstījumā, var šķist, ka viņas dzīve ritējusi kā līdzens pavediens. Protams, ne viss paužams skaļi, slimojuši un aizgājuši arī pašas tuvie cilvēki… Tas nebūt nav vienkārši – jau ceturto gadu desmitu strādāt par ķirurģijas māsu. Viņām cilvēku fiziskās un morālās sāpes ir neizbēgamas. Var tikai iemācīties darbu nenest līdzi uz mājām. Bet katrai dienai neatkārtojamu spožumu Vivita pratusi piešķirt pati. Ar ļoti lielu un neafišētu precizitātes un pacietības devu.
