Saruna ar vilzēnieti Montu MELDERI
Pamanot Facebook lapu ar nosaukumu Meldertēja, izdevās apstiprināt aizdomas, ka ar to visu nodarbojas vilzēniete Monta MELDERE. Par viņu pašu jau esam agrāk Auseklī šo to rakstījuši, bet tā kā nu ir jaunums, šoreiz galvenā saruna par to.
Sarunbiedres dzīvē liela nozīme ir ģimenei – vīram Jānim un abu atvasēm – sešgadniekam Gustam un Luīzei, kurai rudenī būs divi gadi. Pirms došanās bērna kopšanas atvaļinājumā Monta bija jaunatnes lietu speciāliste Alojas apvienības pārvaldē. Nesen bija domājusi to atkal atsākt, taču nolēmusi tomēr vairāk laika veltīt mājniekiem. – Jaunatnes darbs ir ļoti laikietilpīgs, paņem vairāk par astoņām stundām dienā. Vasarā tas vēl šķiet normāli, bet ziemā, kad tumsā izej no mājas un tumsā atgriezies, satiekot bērnus tikai uz gulētlikšanu, vairs nešķiet pieņemami, – viņa stāsta. Taču ir gandarīta par pieredzi, atzīstot, ka darbs ar jauniešiem esot sadziedējis. – Tā bija lieliska iespēja pārliecināties par savām spējām un varēšanu. Pierādīt sev – ja vien vēlos, varu paveikt visu. Protams, liela nozīme bija arī komandai.
Izejvielu ir visapkārt
Monta rudenī Vilzēnos turpinās vadīt bērnu un jauniešu amatierteātri Knaģīši. Tas šogad sanākšot jaunā sastāvā – patlaban izskatoties, ka tie būs pirmsskolēni. Sarunbiedre priecājas, ka vienu lielisku aktieru paaudzi – jauniešus, kuri prot sevi pieteikt un prezentēt skaļi, skaidri un pārliecinoši – desmit gadu laikā jau palaidusi dzīvē. Pati šobrīd uzņēmusies Pepijas Garzeķes lomu – tā bijusi jau vairākos pasākumos agrāk, un nu caur to saskatījusi iespēju iepriecināt pašus mazākos bērnu ballītēs kā animatore.
Kā sākās Montas stāsts par tējām? Iespējams, tas meklējams jau bērnībā, kad savā veidā protestējusi pret to, kā dara visi, tā arī neiemīlot kafiju. Savu apzinīgo dzīvi dzērusi tēju vai kakao. – Viena reize pirms trim gadiem bija īpaša. Ciemojos pie kaimiņienes, vietējās bibliotēkas vadītājas Agritas Graudiņas, un viņa uzcienāja ar savu pasakaino zāļu tēju. Tā man tik ļoti iegaršojās, ka jautāju, kas tad īsti ir tās sastāvā. Sapratu, ka lielāko daļu no nosauktajām zālēm un ziediem pazīstu itin labi, arī zināju, kur tādi aug, un vasarā devos salasīt savu pirmo tēju, – viņa atceras. Kad pie Montas braukušas draudzenes, arī labprāt prasījušas viņas lasīto tēju. Nākamajā un aiznākamajā vasarā Jāņos šādā kompānijā devušās pļavās, kopīgi iepazinušas ziedus un augus. Ja kādam nezināms nosaukums un vai tas nav indīgs, izmantota google meklēšanas funkcija ar attēlu. – Šovasar, kad biju uzrakstījusi atlūgumu un sapratu, ka nezinu, ko iesākt ar savu dzīvi, vīratēvs atnāca uz lapeni un, paskatījies uz Jāņos salasīto tējaszāļu kaudzi, vaicāja, kāpēc tik daudz. Vai tad es to pārdošot. Tajā brīdī zobratiņi sāka griezties. Nodomāju – tējai izejvielu visapkārt gana, vienkārši jāsavāc pietiekami daudz, lai būtu, ko realizēt, – stāsta vilzēniete. Palīgā ar padomiem un ieteikumiem nākusi bijusī kolēģe Sabīne Stūre – sūtījusi fotogrāfijas no vietējiem tirdziņiem, dalījusies ar informāciju, kas jāzina, lai kaut ko pārdotu. Un tā kopš jūnija beigām Monta jau savākusi tēju aptuveni 300 kastītēm. Kaut kur izlasījusi, ka vajadzīgi 100 kg augu, lai sanāktu 10 kg tējas.
Vienu gan zinājusi – vēlējusies, lai dabas vākums izskatās skaisti. – Šiem ziediem ļauju izskatīties tā, kā tie ir atradušies pļavās. Pelašķis saglabājis savu ziedkopu, arī āboliņš, mārpuķīte un margrietiņa uzreiz ir pazīstami. Viņai tikai žēl, ka rudzupuķe žāvēšanas procesā atdevusi savas ziedlapiņas, bet zilā krāsa gan esot spilgta joprojām. Tā kā Monta ir pilnas slodzes mamma, īpaši vasarā, tējas lasīšana notikusi, kamēr meitiņa guļ. Dizains kastītēm radīts naktīs – tāpat kā augu svēršana, saiņošana un apstrādāšana. Parasti pie miera devusies ap trijiem no rīta. Dažkārt ar uzlīmju lipināšanu uz kastītēm un to locīšanu palīdzot dēliņš. Īpašas brīvdienas esot tad, kad līst lietus, – it kā Dievs dod atelpu lasīšanai. – Likās, ka kastītes pildīsies vieglāk un ātrāk. Piemēram, šķita, ka pelašķis ar savu skaisto čemuriņu drīz vien aizņems kārbiņu līdz pat augšai, bet izžūstot sanāca par maz un no jauna vajadzēja doties pļavās. Šis darbiņš ir pilnīgi neprognozējams, jo tēja nežūst pēc noteikta plāna. Ja ir apmākusies diena un gaiss ir mitrs, arī augi mitrumu neatdod, – zina teikt sarunbiedre. Drīzumā plānots tējas likt arī papīra maisiņos.
Ziedu slimība viņu piemeklējusi reizē ar mīlestību pret vīru. Dzīvojot agrāk Mazsalacā, nekad mūžā nebija redzējusi tādas puķu pļavas, kādas ieraudzīja, atnākot uz Vilzēniem. Pāris gadu arī ģimenes dārzā audzējusi saulespuķes, lai būtu skaistāk. Ar draudzenēm medījušas glītākās pļavas – pienenes, rudzupuķes, magones, rapsi utt. Reiz pat darināts tērps no ceriņiem.
Tā ir vesela zinātne!
Kā radās nosaukums Meldertēja? Pirms kāda laika Monta veidojusi Melderu ģimenei kopīgu logo džemperiem. Tas izdevies tik veiksmīgs, ka nokļuvis arī uz tējas kastītēm. Vienbrīd apsvērusi ideju par nosaukumu limbažnieciskā stilā bez galotnes Meldertēj’, bet, kad tikusi līdz Facebook lapas izveidei, tomēr pievienojusi galotni.
Šobrīd sarunbiedre piedāvā sešu veidu tējas – pelašķu, ugunspuķes, vīgriežu, upesmētras, meža aveņu lapu un saulgriežu, kurā ir 13 dažādu ziedu un augu sajaukums. Bijusi plānota arī liepziedu, bet lielākā daļa to apsala. Rudenī iecerēts lasīt arī ārstniecības kliņģerītes. Pļavas ziedu tējas Monta vāc vīra apsaimniekotajās, kā arī ar atļauju – kaimiņa Daiņa Kreišmaņa pļavās. Daļa no augiem tiek iegūta netālu no mājām esošajā mežā, savukārt ar upesmētrām palīdz vilzēnietes vecāki, kuri dzīvo Salacas tuvumā.
Kad nolēmusi vākt tējas, devusies uz bibliotēku un iepazinusies ar grāmatu klāstu par ārstniecības augiem Latvijā. Visvairāk patikusi fitoterapeita Artūra Tereško Dieva dārza ārstniecības augi. – Pēc tās izlasīšanas sapratu, ka šīs zināšanas tik vienkārši iegūt nevar. Tā ir vesela zinātne! Sāku ar mazumiņu, pamatīgāk iepazinos ar jau zināmajiem augiem, pievērsu uzmanību tam, kad tos vāc, kuras daļas ir vērtīgas un ārstnieciskas, kā viss jāapstrādā, lai pēc salikšanas kastītēs tur nevairotos kukaiņi, – atklāj Monta. Viņa zina – katrs augs ir īpašs ar to, ka uzkrāj sevī vielas, kas tam nav nepieciešamas, lai dzīvotu, bet ir noderīgas mums kā savvaļas aptieka, ko Dievs nolicis līdzās. Lai kāda tēja iedarbotos ārstnieciski, tā jālieto regulāri. – Nepietiek ar tasi kumelīšu tējas, lai atbrīvotos no saaukstēšanās! Bet pēc noteikta patērētā daudzuma slimība noteikti atkāpsies. Mājās vīrs ik pa laikam palūdzot kādu no klasiskajām tējām – piparmētru vai liepziedu. Kad sākusi darboties ar ugunspuķi, piedāvājusi tās dzērienu nogaršot dēlam, kurš izdzēris visu krūzīti un prasījis vēl. Vasarā gan tējošana nesanāk tik bieži kā ziemā, kad ir vēlme sasildīties. – Tos pašus augus, protams, var likt arī pirtsslotās. Jāņos rotājām lāvu ar papardēm, margrietiņām un rudzupuķēm.
Nesen Meldertēju varēja iegādāties Limbažu svētku tirgū. Dažas kastītes Monta kādam uzdāvinājusi. Viņasprāt, tēju var novērtēt tikai tie, kuri reizi pa reizei to arī dzer. Īpaši noderīga šāda dāvana liktos tiem, kuri iecienījuši pirts rituālus, jo tēja ar to lieliski sader. Tieši tāpēc Meldertējai izveidojusies sadarbība ar pirti Miera būda Rencēnos. Plānots arī kopīgi radīt dāvanu komplektu, kura sastāvā ir Meldertēja, kā arī Kaijas Kalējas skrubji un Leldes Rolmanes mākoņziepes. – Domāju, ka mans tējas iepakojums vairāk paredzēts dāvināšanai, lai gan cilvēki ir aicināti arī iepriecināt sevi un lietot dzērienu no skaistas kārbiņas, ko vēlāk var izmantot citiem nolūkiem, – saka vilzēniete.
Šobrīd Monta atļauj sev plūst pa straumi un novērtēt atvēlēto laiku. – Tas vienmēr beidzas, un būs skumji, ja dzīve pavadīta vienā skrējienā un vismazāk dots tiem, kuri mūsu dzīvēs ir vissvarīgākie. Raugos uz nākotni kā uz brīnišķīgu piedzīvojumu, kuram beidzot es dodu vaļu vienkārši notikt un mani pārsteigt.
Ilva BIRZKOPE
Foto no Montas MELDERES albuma
