Pēc pašvaldību vēlēšanām jūnija sākumā daudziem bija pārsteigums rekordzemā vēlētāju līdzdalība šajā procesā. Kopumā valstī tajās piedalījās 34,01% balsstiesīgo, Vidzemē nedaudz vairāk – 36,61%, savukārt Limbažu novadā – 34,85%. Piemēram, 2017. gadā šie skaitļi bija: valstī 50,39%, Vidzemē – 49,43%, savukārt mūspusē Alojas novadā 49,87%, Limbažu – 46,36%, Salacgrīvas – 49,39%. Vēl pirms 4 gadiem Latvijā nobalsoja 45,99%, Vidzemē – 44,93%, bet novadu trijotnē: Alojas 48,02%, Limbažu 39,07% un 38,48%.
Tas liek domāt, kāpēc tā notiek. Varbūt cilvēki izpauž savu neapmierinātību un protestu, bet varbūt tā ir neticība vai apātija? Un kas būtu darāms, lai situāciju mainītu? Ar administratīvi teritoriālās reformas likumu ir grozītas novadu, t. sk. Limbažu robežas. Taps atkal kopīgas dzīvošanas attīstības plāni, par kuriem prasīs arī pašu iedzīvotāju viedokli. Jo kam gan, ja ne viņiem, jautāt, kā viņi gribētu dzīvot turpmākos gadus. Tāpēc meklējām atbildes uz jautājumu par iemesliem cilvēku apātijai patiesībā pašu dzīves veidošanā.
