Vēl ne tik sen jēdziens medijpratība daudziem likās dīvains saliktenis, ko lieto žurnālisti un dažādu smalku jomu pētnieki, bet ikdienā lielākajai iedzīvotāju daļai ne šis vārds, ne pati pratība nešķita svarīga. Tagad teju visi izmantojam internetu un arvien nozīmīgāka kļūst prasme apjēgt, kur kādas ziņas esam ieraudzījuši, kritiski izvērtēt ikvienu informāciju un viedokli.
Rudenī arī Auseklī aizsākām Mediju atbalsta fonda finansētu projektu Svaru kausos – kvalitatīvs medijs un zinošs lasītājs, lai paši uzzinātu kaut ko jaunu un pastāstītu arī jums. Sagatavojām sešas tematiskās lappuses, aplūkojot dažādus medijpratības aspektus. Noslēdzot projektu, lūdzām jūs, savus lasītājus, piedalīties aptaujā. Atsaucība gan nebija īpaši liela. Pagaidām nepārspēts rekords ir aptauja par Limbažu novada domes pirmā gada darbu. Tai atsaucās 356 respondenti, turklāt bez skubināšanas un atkārtotas aicināšanas. Taču neba rekordi ir galvenais. Būtiski, ka mēs par aktuāliem jautājumiem domājam. Paldies visiem, kuri aizpildīja aptaujas anketu.
Uz jautājumu, vai medijpratība ir nozīmīga tēma, lielākā daļa – 77,2% mūsu aptaujas dalībnieku – atbildējuši apstiprinoši. Daļa teic, ka viņiem svarīgi ir tikai atsevišķi jautājumi, bet kāds tomēr nezina šī jēdziena nozīmi. Taujāti par ieguvumiem, ja sabiedrība šajos jautājumos ir zinošāka, vairākums uzsver, ka tādējādi cilvēki var sevi labāk pasargāt no krāpšanas, maldināšanas. Tāpat tiek stiprināta valsts drošība. Par to, kurai sabiedrības daļai šīs zināšanas ir visvairāk nepieciešamas, 83,3% ir vienisprātis, ka ikvienam. 11,1% sliecas uz to, ka vairāk jāizglīto seniori, bet 5,6% atbild, ka nav vajadzības īpaši mācīt, visi tāpat pamazām nepieciešamo apgūstam. Visas tematiskās lappuses Svaru kausos – kvalitatīvs medijs un zinošs lasītājs iepazinuši 16,7% aptaujas dalībnieku, 55,6% izlasījuši dažas, bet 27,8% tām īpašu uzmanību nav veltījuši. Uz jautājumu – vai interesējaties par medijpratību, arī lasot citus izdevumus, skatoties TV pārraides, apmeklējot izglītojošas nodarbības, – 61,1% atbildēja apstiprinoši, tomēr piebilstot, ka tā viņiem nav svarīgākā tēma. 27,8% īpaši neinteresējas, jo pietiek ar pamatinformāciju. Lūgti ieteikt, par kādiem medijpratības jautājumiem aptaujas dalībnieki vēlētos Auseklī lasīt turpmāk, respondenti rosinājuši vairāk skaidrot, kā neuzķerties uz maldinošu reklāmu trikiem, kā novērtēt interneta vietnes un informācijas avota uzticamību, rakstīt par praktiskiem piemēriem, kā lietot sociālos medijus. Jāsecina, ka tas tomēr ir ļoti vajadzīgi, jo 77,2% aptaujas dalībnieku galvenais informācijas avots ir tieši internets. Tikai pēc tam seko TV vai radio pārraides un drukātie mediji.
Ir vērts atcerēties Latvijas Drošāka interneta centra izglītības darba vadītājas Lienes Valdmanes ieteikto recepti, kā analizēt medija saturu. Ar to jau dalījāmies vienā no projekta publikācijām, taču atkārtošana – zināšanu māte. Tātad jautājumi, ko der sev uzdot, lasot, klausoties, skatoties!
Kurš to teica (jomas eksperts, sabiedrībā zināms cilvēks, paziņa vai kāds cits)? Ko teica (minēja konkrētus faktus, argumentus, tikai izteica savu viedokli)? Kur teica (publiskā vidē, privāti)? Kad teica (pirms, pēc vai paša pasākuma, notikuma laikā)? Kāpēc teica (skaidroja savu viedokli, centās kādu nomelnot vai slavēt)? Kā teica (kādas emocijas – dusmas, prieks, vienaldzība – bija vēstītājam. Teksts izteikts mutiski vai rakstiski)?
Lai mums visiem pietiek mākas vienam otru saprast!
Sagatavoja Laila PAEGLE
