Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2020. gada aicina ik gadu atzīmēt Starptautisko pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes dienu. Tās mērķis ir atgādināt, ka aptuveni trešdaļa no pasaulē saražotās pārtikas nonāk atkritumos. Tas kaitē gan dabai, nelietderīgi tērējot resursus, gan iedzīvotājiem pašiem. Eiropas Komisija (EK) lēš, ka visā Eiropas Savienībā (ES) ik gadu tiek izmesta pārtika 132 miljardu eiro vērtībā. Tieši mājsaimniecības rada aptuveni pusi no šiem atkritumiem, un gan jau ikviens no mums šim skaitlim ir pievienojis kādu eiro, ko varēja iztērēt lietderīgāk. Jautājums, cik tieši, noteikti ir atbildēšanas vērts. Tāpēc paskatījāmies, ko noskaidrojuši pētnieki, un sociālajā medijā Facebook aicinājām ikvienu piedalīties aptaujā. Pirmkārt, lai rosinātu padomāt par to, cik taupīgi dzīvojat jūs, otrkārt, varbūt iedvesmot dzīvot vēl labāk.
Jāņem vērā, ka ir dažādu veidu pārtikas atkritumi – tādi, kas rodas, izmetot produktos, ko mēs būtu varējuši apēst, un tādi, kurus uzturā nekādi vairs neizmantosi (mizas, asakas).
Cik naudas mēs apēdam?
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) nesenākie dati liecina, ka tieši pārtika ir kategorija, par ko iedzīvotāji tērē vislielāko daļu ienākumu – vidēji 23,3% no sava budžeta. Nākamais lielākais tēriņš – 14,3% budžeta – ir par kurināmo, mājokli, ūdeni, elektrību u.tml. 6% tiek tērēti par transportu, 5,7 par apģērbu un apaviem, aptuveni tikpat par alkoholu un cigaretēm, 4,1 par kultūru. Pārējās kategorijas prasa krietni mazāku izdevumu daļu. Dati atspoguļo situāciju 2019. gadā. Grūti spriest, vai kaut kas ir mainījies, un to tik drīz arī neuzzināsim, jo nākamo apsekojumu CSP plāno veikt tikai 2025. gadā.
Pārtikas atkritumu rašanās mazināšana ir viens no ES mērķiem, kura sasniegšanā piedalīties apņēmusies arī Latvija. Tā cer līdz 2025. gadam atkritumus samazināt par 30%. Mērķis ir ierakstīts Pārtikas atkritumu (PA) rašanās novēršanas programmā 2021.–2028. gadam. Likumos, kas ietekmēs, piemēram, uzņēmējus, ir plānots veidot pārtikas ziedošanas sistēmu, kā arī citas rīcības. Iedzīvotājus droši vien visvairāk vajadzētu skart punktam, kas paredz informētības palielināšanu un patērētāju informēšanu par pārtikas atkritumu rašanās novēršanu un samazināšanu. Vai pēdējos gados jūs šāda informācija ir sasniegusi? Vērtējiet paši!
EK norāda, ka viena Latvijas mājsaimniecība vidēji gadā rada pārtikas atkritumus 200 eiro vērtībā. Parēķinot jāsecina – lai izpildītu statistiķu noteikto normu, mājsaimniecībai vidēji nedēļā jāizmet pārtika nedaudz vairāk kā 4 eiro vērtībā. Pētnieki spriež, ka iemesli ir dažādi. Visbiežāk produkts sācis bojāties vai beidzies tā derīguma termiņš, nopirkts pārāk daudz, tiek izmests pagatavotā ēdiena atlikums un tas, kas izrādījies negaršīgs.
Vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs izmet mēslainē aptuveni 100 kg pārtikas jeb aptuveni 2 kg nedēļā (gan ēdamās, gan neēdamās daļas). To pauž Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kura iesaistījusies problēmas risinājumā. Dažādos avotos gan parādās atšķirīgi skaitļi attiecībā uz izniekotās pārtikas apjomu (ij eiro, ij kilogramos). Turklāt speciālisti atzīst, ka šo statistiku apkopot nav viegli. Tomēr, pieņemot, ka statistika šajā gadījumā nav salti meli, tā liecina, ka Latvija ar saviem 100 kg pārtikas atkritumu atpaliek no citām Eiropas valstīm (arī kaimiņiem).
Tāpat jau gadās kaut ko izmest
Ausekļa aptaujā vietnē Facebook piedalījās 65 cilvēki, no kuriem 60% dzīvo pilsētā, 40% – ciemā vai lauku teritorijā. No viņiem 12% dzīvo vieni, 23% divatā, 23% trijatā, 22% ir no četru cilvēku mājsaimniecības, 12% no piecu un 8% – no sešu. Kopumā 23% atzīst, ka nav rēķinājuši un nemāk teikt, kādu daļu no budžeta mājsaimniecība tērē, iegādājoties pārtiku. 29% lēš, ka tie varētu būt 30%, savukārt 22% domā, ka ēdiens viņiem izmaksā aptuveni 20% no budžeta. 17% pieļauj, ka tie varētu būt pat 40%. Četri cilvēki uzskata, ka pārtika veido 50% un vairāk viņu ikmēneša izdevumu, un tikai divi apgalvo, ka par ēdienu tērē aptuveni 10% nopelnītā.
Uz jautājumu, kāda ir jūsu attieksme pret pārtikas nonākšanu atkritumos, tikai pieci respondenti ir izvēlējušies atbildēt nepievēršu tam lielu uzmanību. Gandrīz vienlīdz populāras atbildes ir izdaru secinājumus un cenšos mainīt paradumus; jūtu sirdsapziņas pārmetumus; žēl nelietderīgi iztērētās naudas.
Tomēr ļoti daudzi – 26% – aprēķinājuši, ka, samazinot izmestās pārtikas apjomu, viņi varētu ietaupīt vien nenozīmīgu summu. 20% uzskata, ka ietaupījums varētu būt aptuveni 5–10 eiro nedēļā, 14% pat nenojauš, cik izmet naudas izteiksmē, jo nav skaitījuši, 12% uzskata, ka runa varētu būt par pāris eiro nedēļā, 11% neko ārā nemet, savukārt 3% pieļauj, ka viņi izmet aptuveni 20 eiro. Tikpat apliecina, ka summa varētu pārsniegt 25 eiro nedēļā.
66% mūsu aptaujas respondentu ir pārliecināti, ka pārtika ir tas, uz ko var ietaupīt. 15% uzskata, ka tā nav. 14% norāda ne manā ģimenē. Trīs aptaujas dalībnieki atzīst, ka viņiem nākas taupīt, cenšoties mazāk iztērēt tieši par pārtiku.
Gandrīz puse pauduši, ka starp produktiem, ko viņi mēdz izmest atkritumos, nevar izcelt tikai vienu grupu, kas tur nonāk visbiežāk. Sarindojot pārējo atbildes, izmesto produktu topa līderi ir dārzeņi, piena produkti un maize. Populārākie izmešanas iemesli ir trīs. Aptuveni trešdaļa respondentu izmet pārtiku tad, kad ir pagatavojuši vairāk, nekā viņi var apēst. Gandrīz tikpat daudzi – kad beidzas produkta derīguma termiņš. Nedaudz mazāk atzīst, ka viens no būtiskiem iemesliem ir par daudz nopirktais.
Viss sākas ar saprātīgu iepirkšanos
Aicinājām arī aptaujā izteikt plašāku viedokli par šo tēmu, kā arī dalīties ieteikumos, kas varētu noderēt citiem. Viņu atbildes mudina domāt, ka daudzi cenšas dzīvot ekonomiski. Vairāki atbildējušie norāda: – Viss sākas ar to, ka cilvēks nopērk tik, cik viņam patiesi nepieciešams. Labāk uz veikalu iet paēdušam, lai neliktu grozā visu, kas iekārdina. Līdzi jāņem saraksts, kurā ierakstīti produkti, kas būs nepieciešami, lai pagatavotu iepriekš ieplānotas maltītes. Viens no aptaujas dalībniekiem mudina cilvēkus apdomāt, kāda ir viņu dzīve un ikdiena kopumā: – Plānošanas prasme, laika menedžēšana, radošums, vesels, laimīgs cilvēks – tas veido kodolu, lai piedomātu, ko ēst, ko pirkt un cik vajadzīgs. Ja skrien kā “zirgs”, tad automātiski savāc pilnu groziņu. Viens ieteicis: – Ja iespējams, ej biežāk iepirkties un neveido pārtikas krājumus. Ja nopirksi mazāk, nekā šķiet nepieciešams, tas pamudinās izlietot kādu ilgāk aizstāvējušos produktu ar garu derīguma termiņu. Vēl kāds ieteikums: – Ļoti daudzus ēdienus un produktus var saldēt. Paliek pāri viena porcija no pusdienām vai trešo dienu negribas ēst to pašu zupu? Ieleju trauciņā un ielieku saldētavā. Kad būs slinkums gatavot, varēs izņemt, uzsildīt un apēst, un būs ietaupīta nauda par veselu ēdienreizi! Tāpat labā prakse būtu iespējami vairāk ēdiena glabāt ledusskapī, izvēloties pareizus traukus.
Ļaudis norāda, ka pārmaiņas noderētu ne tikai patērētāju paradumos. Ražotāji varētu piedāvāt cilvēkiem iegādāties pārtiku mazākos, videi draudzīgos iepakojumos, tā ļaujot samazināt pārtikas zudumus. Lielveikaliem vajadzētu laikus pārcenot preces, kam tuvojas derīguma temiņa beigas. Viss tiks izpirkts un izlietots! Latvijas lielākā problēma ir Maxima un Rimi oligopols. – Novietojiet pie lielveikaliem kastes vai skapjus, kur cilvēki var ielikt pārtiku, kas pašu ģimenei nav vajadzīga. Varbūt noderēs citiem! – aicina vēl kāds aptaujas dalībnieks. Šis nav vienīgais ieteikums padalīties ar citiem. Ja rodas aizdomas, ka nopirkto vai izaudzēto nevarēs apēst paši, vienmēr var nest uz darbu.
Ja žēl izmest pārtiku, ēdāju loku iespējams paplašināt, iegādājoties mājdzīvnieku. Cilvēki iesaka vistas vai suni. Potenciālo pārtikas likvidētāju sarakstā parādās arī kaķis, un atliek vien apskaust tā īpašnieku, kuram laikam ir paveicies ar neizvēlīgu minci, kurš negrib ēst labāk par saimnieku, bet apmierinās ar atlikumiem no galda.
Cilvēki norādījuši arī, ka viņus sarūgtina pārtikas augstās cenas. To dēļ pat nākas izvēlēties nekvalitatīvākus produktus. Ne viens vien atbalstītu samazinātu PVN pārtikai, lai tā kļūtu lētāka.
Zemkopības ministrija iesaka:
Atzīmējot pārtikas zudumu izpratnes dienu, arī Zemkopības ministrija ļaudīm piedāvāja dažādus noderīgus ieteikumus. Vienkāršākais nosacījums ir – jo zemākā temperatūrā ēdiens tiek uzglabāts, jo ilgāk tas saglabāsies svaigs. Ledusskapī iestatiet temperatūru uz +4°C un pārliecinieties, ka saldētavā tā ir vismaz –18°C. Izmantojiet termometru, lai noteiktu, kurā plauktā ledusskapī ir viszemākā temperatūra, lai tur uzglabātu gaļu un zivis!
Arī pienu, saldo krējumu un taukus, kas paredzēti ēdiena pagatavošanai, jūs varat sasaldēt to derīguma termiņa izlietot līdz laikā. Tomēr saldo krējumu, kas ir bijis saldēts, vairs nevarēs saputot, taču to būs iespējams izmantot atsevišķu ēdienu gatavošanai (mērcēm vai krēmzupā).
Lielākā uzmanība jāpievērš augļiem un dārzeņiem, ko atkritumos izmet visbiežāk. Tos var gan glabāt ledusskapī, gan saldēt, bet ne visus. Pavārmākslas zinātāji norāda, ka saldēt var visdažādākos produktus un ēdienus, pat kartupeļus. Tomēr jāievēro nosacījumi, lai produkts un ēdiens nezaudētu kvalitāti un garšas īpašības. Lai kļūtu par saldēšanas meistaru, būtu jāizglītojas.
Linda TAURIŅA
Drīz apzinīgie varēs šķirot arī pārtikas atkritumus
Šī tēma ir aktuāla arī mūsu reģiona atkritumu apsaimniekotājai – SIA ZAAO. Uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītāja Dina Lukaševiča-Lāce norāda, ka viņu rīcībā nav precīzas informācijas tieši par pārtikas atkritumu saturu nešķirotos sadzīves atkritumos. ZAAO saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību (reizi ceturksnī) veic nešķirotu sadzīves atkritumu morfoloģiskā sastāva analīzes. No iepriekš izzinātā var secināt, ka tajos vidēji ir 30–40% bioloģiski noārdāmo atkritumu. Runa nav tikai pārtikas, bet visiem atkritumiem, kas noārdās aerobos vai anaerobos vides apstākļos.
No 2024. gada 1. janvāra bioatkritumu dalītās vākšanas sistēma būs obligāta un tiks nodrošināta visā Latvijā. Lai to īstenotu, ZAAO atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā centrā Daibe turpinās projekta Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas «Daibe» izveide būvdarbi. Rūpnīcā plānots pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas no sadzīves, kā arī pārtikas atkritumiem. Uzņēmuma pārstāve precizē, ka pārtikas atkritumi ir termiski apstrādāti un neapstrādāti piena produkti, gaļas, zivju un citu dzīvnieku izcelsmes produkti (t.sk. asakas, kauli, čaumalas), miltu izstrādājumi, augļi, dārzeņi, pūstoši atkritumi.
Neizmetam vēl lietojamus produktus
Viens no aptauju dalībniekiem aicina ievērot, ka uz produktiem ir divi dažādi marķējumi: ieteicams līdz datumam X un izlietot līdz. ES regula pieprasa visā ES atbilstoši lietot abu veidu norādes. Plašāku skaidrojumu sniedz Zemkopības ministrija.
Izlietot līdz… – raksta uz produktiem, kam ir īss derīguma termiņš un kuri ātri bojājas. Marķējumā parasti ir konkrēts – pēdējais derīguma termiņa – datums, pēc kura pārtiku uzturā lietot nedrīkst, pat ja tas izskatās un smaržo labi.
Ieteicams līdz… – norāda datumu, līdz kuram pārtikas prece saglabā paredzēto kvalitāti, raksturīgās īpašības, ja tiek ievērotas uzglabāšanas prasības. Pēc minimālā derīguma termiņa beigām pārtiku var lietot uzturā, bet tās garša, smarža var nebūt tik laba.
