Limbažu novada Izglītības pārvaldes izglītības darba speciāliste Ilze Kapmale teic, ka šis mācību gads sanācis kā daudzu pārmaiņu vienlaicīgs process
Eksāmenu laiks skolās allaž ir stresa pilns, taču šajā mācību gadā satraukumu ir vēl vairāk nekā iepriekš, jo gan 9., gan 12. klašu skolēniem pārbaudījumos ļoti daudz kas mainījies. Viņi ir pirmie, kuri, Latvijā sākot īstenot kompetenču pieeju mācību saturam, nu nonākuši līdz eksāmeniem. Par jaunumiem runājāmies ar Limbažu novada Izglītības pārvaldes izglītības darba speciālisti Ilzi KAPMALI, kura teic, ka izmaiņu ir tiešām daudz, turklāt tas, ka visas ieviestas vienlaikus, rada sarežģījumus un neskaidrības gan pedagogiem, gan skolēniem, viņu vecākiem.
– Sāksim ar devītklasniekiem. Kas viņiem mainās?
– Devītklasnieki valsts centralizētos eksāmenus kārtos pirmoreiz. Tas nozīmē, ka pamatskolām jauns būs viss process, sākot ar eksāmenu darbu piegādi, novērotājiem un vērtētājiem, pēc tam darbu sūtīšanu Valsts izglītības satura centram (VISC), jo labošana notiks centralizēti visā valstī. Pirmoreiz 9. klašu absolventi saņems arī sertifikātus tāpat kā divpadsmitklasnieki.
– Kādus eksāmenus devītklasnieki kārtos?
– Viņiem planoti trīs eksāmeni: matemātika, latviešu valoda un svešvaloda (angļu, vācu vai franču). Valodu eksāmeniem, protams, būs arī mutiskā daļa, ko vērtēs uz vietas, taču ieraksts tiks ievadīts kopējā sistēmā. Devītklasnieki aprīlī rakstīs arī starpdisciplināru diagnosticējošo darbu, kurā iekļauti fizikas, ķīmijas, bioloģijas, ģeogrāfijas, dizaina un tehnoloģiju, sociālo zinību un vēstures jautājumi. Šogad šī darba rezultāti skolēnu vērtējumus neietekmēs. Savukārt turpmākajos gados tas jau paredzēts kā eksāmens – tātad ceturtais.
– Kas mainījies 12. klašu pārbaudījumos?
– Viņi pirmoreiz kārtos eksāmenus par padziļināti apgūtiem kursiem. Obligāti visiem jāliek eksāmeni matemātikā, latviešu valodā un literatūrā, svešvalodā vismaz optimālajā līmenī. Un līdztekus tam divos priekšmetos padziļinātajā jeb augstākajā līmenī. Taču skolēns var padziļinātā līmenī kārtot eksāmenu arī kādā no minētajiem trim obligātajiem priekšmetiem. Tas nozīmē, ka būs vidusskolas abiturienti, kuri vispār liks tikai trīs eksāmenus. Citiem būs četri vai pieci. Nedaudz paradoksāli ir tas, ka skolēns var izvēlēties kārtot padziļināto eksāmenu arī tajos priekšmetos, kurus apguvis vien vispārējā līmenī. Tiesa, lai tiktu pie pārbaudījuma kārtošanas augstākajā līmenī, jābūt izpildītiem piekļuves darbiem atbilstoši konkrētajai mācību priekšmeta programmai un par tiem jāsaņem vērtējums.
– Izvēles priekšmetus parasti abiturienti izvēlas tādus, ko prasa augstskola, kurā viņi grasās iestāties. Ko šogad visvairāk izraugās mūsu novada divpadsmitklasnieki?
– Var teikt, ka izraudzīti gandrīz visi priekšmeti, ko vispār skolas padziļināti piedāvā apgūt, – programmēšana, sociālās zinātnes, ģeogrāfija, ķīmija, dizains un tehnoloģijas, bioloģija, fizika, vēsture… Jāpiebilst, ka fizikā, bioloģijā, ķīmijā un ģeogrāfijā eksāmeniem būs rakstu daļa un praktiskie uzdevumi, tātad pārbaudījums norisināsies divas dienas.
– Iepriekšējos gados svešvalodas eksāmenu 12. klases kārtoja martā, kad citiem skolēniem bija brīvlaiks. Tagad šī kārtība ir atcelta?
– Jā, martā eksāmena vairs nebija, visi pārbaudījumi būs sesijas laikā, kas viņiem sāksies 15. maijā ar latviešu valodas eksāmenu.
– Kas notiks, ja kādu mācību priekšmetu izvēlēsies tikai viens vai divi divpadsmitklasnieki? Vienam organizēs eksāmenu?
– Kā zināms, novadā šobrīd ir četras vidējās izglītības iestādes. Vēl kopā ar šiem skolēniem eksāmenus liks Rīgas Valsts tehnikuma Limbažu teritoriālās struktūrvienības audzēkņi. Pagājušajā mācību gadā ķīmiju novadā izvēlējās tikai viens skolēns. Un viņam vienam notika eksāmens. Ja katrā skolā būs tikai pa dažiem kārtotājiem, organizēsim apvienoto eksāmenu visiem kopā. Protams, to rīkos skolā, kur šo audzēkņu ir vairāk. Minimālais skaits, lai drīkstētu neorganizēt apvienotu eksāmenu, ir 10 skolēni. Taču, saskaņojot ar VISC, var būt arī atšķirīgi risinājumi (piemēram, ja ir 8–9). Novadā ir arī trīs pamatskolas, kur 9. klasē ir mazāk par 10 skolēniem. Tātad būs vajadzīgs saskaņojums ar VISC. Saprotams, ka situācijās, kur ir mazs eksaminējamo skaits, eksāmena rīkošana prasa pārāk lielus resursus, ir grūti nodrošināt vērtētājus, novērotājus. Ja novērotājs var būt jebkurš skolotājs, tad valodu eksāmenā intervētājs taču nebūs biologs vai sporta pedagogs. Tam jābūt attiecīgā priekšmeta skolotājam. Zinot mūsu resursus, man tiešām ir bažas, kā visu šo procesu sakārtot gan vidusskolām, gan pamatskolām
– Vai mainās arī vērtēšanas kritēriji?
– Līdz šim devītklasnieks eksāmenā saņēma 4 balles, ja bija ticis galā ar vismaz trešdaļu no visiem uzdevumiem. Tagad, lai eksāmenu uzskatītu par nokārtotu, pietiks ar 10%. Manuprāt, tas ir ačgārni un liels atkritiens. Savukārt 12. klasēm iepriekš galējā robeža bija 5%, tagad tā paaugstināta uz 10%. Taču piekritīsiet, ka tās ir ļoti zemas prasības. Tiesa, divpadsmitklasniekiem turpmāk latiņa tiks paaugstināta, nākamgad vajadzēs sasniegt 15%.
– Ziemā skolas varēja piedalīties izmēģinājuma eksāmenos tiešsaistē. Taču liekas, ka modernās tehnoloģijas ministriju pievīla.
– Šogad izveidota jauna valsts pārbaudījumu informācijas sistēma (VPS), ko visu laiku vēl pilnveido. Diemžēl tas visiem rada papildu stresu. Arī izmēģinājuma elektroniskie eksāmeni parādīja, ka šo jauninājumu pagaidām pilnvērtīgi nevar ieviest. Februārī gan izskanēja, ka programmēšanā, ģeogrāfijā, kultūrā un mākslā, iespējams, eksāmenus varēs nodrošināt elektroniskajā vidē, taču pagaidām oficiāla VISC paziņojuma nav.
– Vai kaut kas mainās arī noteikumos par izglītojamo atbrīvošanu no noteiktiem valsts pārbaudes darbiem?
– Mainās. Rudenī vēl bija spēkā iepriekšējie noteikumi, bet janvārī tika apstiprināti jauni. Vairs nevar atbrīvot tikai ar ģimenes ārsta atzinumu, nepieciešams psihiatra, neirologa, hematoonkologa vai ārstu konsīlija izsniegts izraksts. Dīvaini, ka šī jaunā kārtība stājas spēkā mācību gada vidū. Ja līdz 26. janvārim ģimenes ārsts bija devis atzinumu, ka skolēns nevar kārtot eksāmenus, dokuments der. Savukārt pēc šī datuma ir citi noteikumi. Šis mācību gads tiešām sanācis kā daudzu pārmaiņu process.
– Iepriekš arī vienpadsmitklasniekiem bija iespēja jau laikus kārtot vidusskolas beigšanas eksāmenus. Kā ir šogad?
– Ja izglītības iestāde piedāvāja variantu, ka jau 10. un 11. klasē ir apgūts optimālais līmenis matemātikā vai latviešu valodā, tad vienpadsmitklasnieks var pieteikties šos eksāmenus kārtot. Padziļināto kursu gan neviens 11. klasē vēl nebūs paguvis apgūt. Ja 11. klases skolēnu šī gada eksāmena rezultāts neapmierina, viņš varēs nākamgad kārtot vēlreiz. Skolēns tad varēs izlemt, kuru rezultātu izmantot uzņemšanas nosacījumos. Jebkurā gadījumā derīgi būs abi sertifikāti. Vien jāatceras, ka vienā gadā vienā priekšmetā abu līmeņu eksāmenus kārtot nedrīkst.
– No skolotājiem dzirdēti viedokļi, ka gatavošanos eksāmeniem ļoti sarežģī arī tas, ka joprojām trūkst mācību materiālu.
– Piekrītu, ir ļoti, ļoti sarežģīti. Īpaši pedagogiem, kuri māca padziļinātos kursus. Turklāt savu negatīvo ietekmi atstājis arī kovidlaiks. Manuprāt, pārāk daudz jauna cenšamies ieviest vienlaikus. Varbūt šogad varēja sakārtot visu attiecībā uz 12. klašu eksāmeniem, bet devītklasniekus pievienot nākamgad…
– Vidējās un īpaši vecākās paaudzes cilvēki, mēģinot saprast, kā tagad notiks eksāmeni bērniem un mazbērniem, atceras, cik viss bija skaidrs agrāk. Iegāji klasē, izvilki biļeti un atbildēji.
– Tikai ko šāda eksāmena forma pārbaudīja? Mehānisko atmiņu, cik daudz spēj atcerēties tajā brīdī. Visi esam dzirdējuši stāstus, kā skolēns labi bija apguvis vienu vienīgu biļeti un to pašu laimīgi izvilka. Un saņēma augstāko vērtējumu. Vai gluži pretēji – tikai vienu nebija iemācījies un tieši tā nelaimīgi krita. Vai to var uzskatīt par objektīvu zināšanu novērtējumu?
– Kā jaunā kārtība ietekmēs izlaidumu organizēšanu? Īpaši devītklasniekiem, kuriem būs jāgaida sertifikātu saņemšana.
– 9. klasēm mācību gads oficiāli beidzas 14. jūnijā, taču sertifikātus viņi saņems 21. jūnijā. Tātad skolai jāizvēlas – rīkot svinības līdz 14. jūnijam, kaut rezultāti vēl nebūs zināmi un dokumentu par skolas beigšanu jaunietis nevarēs saņemt, vai sagaidīt dienu, kad būs sertifikāti. Līdzīgi jau visu laiku bijis ar divpadsmitklasniekiem. Latvijā ir dažas skolas, kas izlaidumu rīko tikai tad, kad var izsniegt sertifikātus. Taču lielākoties svētku balles notiek iepriekš, tad vasaras vidū jaunietis lietišķi aiziet uz skolu pēc dokumentiem. 12. klasēm sertifikāti būs 11. jūlijā. Un pirmoreiz pēc tiem nebūs jābrauc uz Rīgu, bet visi būs pieejami jaunajā VPS.
Lai visiem veiksmīgs šis sarežģītais laiks!
Lailas PAEGLES teksts un foto
Ieteikums – regulāri mācīties un nesatraukties
Gatavojot rakstu par jaunumiem 9. un 12. klašu eksāmenos, aicinājām arī savus lasītājus piedalīties aptaujā par šiem jautājumiem. Interesanti, ka bija vienāds skaits – 26,1%, cik no aptaujas dalībniekiem ir pedagogi, cik skolēnu vecāki vai vecvecāki un arī tie, kuriem ar izglītības jomu šobrīd tiešas saistības nav. Nedaudz mazāka daļa – 21% no respondentiem – ir skolēni vai studenti.
Uz jautājumu, vai zināt, kā šogad 9. un 12. klašu skolēniem notiks eksāmeni, 26,7% vērtē, ka ir pietiekami informēti, 28,9% daļēji zina, tomēr ir arī neskaidrības, bet 17,8% neslēpj, ka neizprot, kā šogad viss notiks. 26,7% šie jaunumi neskar. 20% atzīst, ka centralizētie eksāmeni ir objektīvākā skolēnu zināšanu pārbaudes forma. Līdzīgi domā vēl 44,4% aptaujas dalībnieku, tomēr piebilst, ka arī šajā formā iespējamas nejaušības. Savukārt 24,4% respondentu izvēlējušies atbildi Visstingrākais vērtētājs tāpat būs dzīve. Pierakstīti arī komentāri, ka stresa dēļ skolēni bieži vien nespēj eksāmenos koncentrēties un parādīt pilnībā savas zināšanas. Kāds uzskata – būtiskākais nav eksāmens, bet tas, kā jaunietis apgūto mācēs izmantot praksē. Vēl kāds aptaujas dalībnieks filozofiski atzinis, ka ar eksāmeniem ir tāpat kā ar demokrātiju – ir nepilnības, tomēr neviens neko labāku nav izdomājis.
Par to, vai eksāmenu prasības vajadzētu atvieglot, aptaujas dalībnieku domas dalās. 35,6% uzskata, ka vajadzētu, jo skolēniem nav iespējams vienlīdz labi apgūt visus mācību priekšmetus. 20% domā, ka prasības ir optimālas, bet tikpat daudz respondentu iesaka tās padarīt vēl stingrākas. 24,4% par iesaka par to spriest tikai profesionāļiem. Jautājām arī savu lasītāju viedokli par to, ka augstskolas reflektantus uzņem, vadoties pēc 12. klašu eksāmenu rezultātiem. 33,3% to atbalsta. 26,7% uzskata, ka studentus būtu jāuzņem tikai pēc pašu augstskolu iestājeksāmenu rezultātiem. Savukārt 17,8% par labāko variantu atzīst to, ka augstskolas ņem vērā vidusskolas absolvēšanas valsts pārbaudījumu rezultātus, bet papildus rīko arī iestājeksāmenus.
Aicinājām lasītājus arī dot kādu padomu, kā veiksmīgāk nokārtot eksāmenus. Galvenais ieteikums viens – mācīties regulāri. Arī nomierināties un pirms pārbaudījuma izgulēties, nevis mēģināt kaut ko vēl saķert un sagrābt. Varbūt algot privātskolotāju, kurš strādā, ņemot vērā konkrētā bērna mācīšanās īpatnības. Lūdzām aptaujas dalībniekus pastāstīt arī paša piedzīvotu smieklīgu atgadījumu vai padalīties ar atziņām, kas gūtas, kārtojot eksāmenus. Dažs sapratis, ka eksāmeni ir tikai nevajadzīgs stress. Cits iesaka laikus mācīties špikot – allaž noderēs. Kādam gadījies nokavēt eksāmenu, bet līdzīgs misēklis dažkārt piemeklē arī pasniedzējus. Droši vien visiem noderēs atgādinājums, ka neviens eksāmens tomēr nav pasaules gals. Jo mierīgāki būsim, jo labāk veiksies. Un ne tikai skolas gados.
